No jūsu apraksta nav saprotams, vai dzīvokļu īpašnieki ir nolēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas funkcijas, noslēdzot attiecīgu pārvaldīšanas līgumu, uzticēt izveidotajai biedrībai (kuras valdes loceklis ir jūsu vīrs) vai jūsu vīram personīgi, vai varbūt pat kombinēti – daļu pārvaldīšanas darbību uzticot biedrībai un daļu jūsu vīram.

Uzreiz jānorāda, ka šajā gadījumā nav pareizas vai nepareizas rīcības, jo saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1. pantā definēto pārvaldnieks ir pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības. Tātad pārvaldnieks dzīvojamā mājā no likuma viedokļa var būt gan minētā biedrība (kā juridiska persona), gan jūsu vīrs (kā fiziska persona).  

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 2. pantu biedrība ir brīvprātīgu personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Biedrības, ko izveido dzīvokļu īpašnieki, praksē tiek dibinātas ar dažādu mērķi – iekasēt, uzkrāt un pārvaldīt dzīvokļu īpašnieku veiktos maksājumus, tajā skaitā plānotajiem mājas remontiem, slēgt ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītus līgumus, uzņemties dzīvojamās mājas pārvaldīšanas funkciju u. tml. Jāpiebilst, ka biedrībai ir juridiskās personas statuss, tā ir pilntiesīgs tiesību subjekts, kas var slēgt līgumus, atvērt bankās kontus u. tml.

Nav nozīmēs apstāklim, vai visi dzīvokļu īpašnieki ir izveidotās biedrības biedri. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta otrajai daļai dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Tātad, ja dzīvokļu īpašnieki ir pieņēmuši attiecīgu lēmumu, piemēram, nodot mājas pārvaldīšanas funkcijas biedrībai, slēdzot ar to līgumu, tad šis lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem. Biedrība pati nepieņem dzīvokļu īpašniekiem saistošus lēmumus, šādu lēmumu pieņemšana ir tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieku kompetencē. Biedrība šajā gadījumā kā dažu vai visu dzīvokļu īpašnieku šim mērķim nodibināts tiesību subjekts tikai realizē dzīvokļu īpašnieku kopības gribu (pieņemtos lēmumus), veicot biedrībai uzticētās funkcijas.

Tas, vai jūsu vīrs šajā situācijā ir uzskatāms par saimnieciskās darbības veicēju, ir atkarīgs no darbībām un funkcijām, kuras viņš kā fiziska persona (nevis biedrības valdes loceklis, pārstāvot biedrību) ar noslēgto līgumu ir uzņēmies. Ja jūsu vīrs no minētajām darbībām negūst nekādus ienākumus, tad arī viņš nebūs atzīstams par saimnieciskās darbības veicēju. Ja turpretī jūsu vīrs kā fiziska persona, kas nodrošina pārvaldīšanas pakalpojumus, gūs no šādām darbībām ienākumus, tad saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta  1.³ daļu fiziskās personas darbība ir kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienai no šādiem kritērijiem:

1) darījumu regularitāte un sistemātiskums (trīs un vairāk darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos);

2) ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro taksācijas gadā, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā likuma 9. panta pirmās daļas 19.² punktam;

3) darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.