Aprakstā izteiktais apgalvojums, ka mirušajai personai nekas nepiederēja, nav viennozīmīgs pie apstākļiem, ka nekustamais īpašums iegūts īpašumā mirušās personas un viņas laulātā laulības laikā. Proti, saskaņā ar Civillikuma 89. panta otro daļu viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Nekustamais īpašums, kas iegūts laulības laikā, nav izņēmums un ir uzskatāms par abu laulāto kopīgo mantu, ja laulātie to iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību. Pat ja kopīgais nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda, pieņemams, ka otrs laulātais savu daļu šajā īpašumā nodevis pirmā pārvaldībā (skat. Civillikuma 93. pantu). Tomēr tas nav šķērslis, piemēram, laulības šķiršanas gadījumā dalot mantu, otram laulātajam (kurš savu daļu nodevis otrā laulātā pārvaldībā) pieprasīt savu nekustamā īpašuma domājamo daļu.

Iepriekš minētais attieksies uz gadījumu, ja mirušās personas un viņas laulātā starpā pastāvējušas likumiskās laulāto attiecības. Ja laulāto starpā laulības laikā bijis noslēgts laulības līgums, tad jāievēro tā nosacījumi. Ar laulības līgumu laulātie var laulāto likumisko attiecību vietā vienoties par laulāto mantas šķirtību vai kopību. Attiecībā uz nekustamo īpašumu laulības līgums būs saistošs pret trešajām personām tikai tad, ja konkrētā nekustamā īpašuma zemesgrāmatā būs izdarīts ieraksts par laulāto līgumiskajām mantiskajām attiecībām (skat. Civillikuma 115.–116. pantu). Ja šāda ieraksta zemesgrāmatā nav, tad pieņemams, ka laulāto starpā pastāvēja likumiskās laulāto mantiskās attiecības.

Ja pie iepriekš minētajiem apstākļiem atzīstams, ka laulības laikā iegūtais nekustamais īpašums ir arī mirušās personas manta, un ja mirušās personas mantiniekiem ir vēlme mantot, tad mantiniekiem ir jāvēršas pie zvērināta notāra un jālūdz uzsākt mantojuma lietu. Detalizētāku informāciju par attiecīgo procesu var uzzināt, iepazīstoties ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes mājaslapā publicēto materiālu, kas pieejams šeit.

Kas attiecas uz mirušās personas mantiniekiem pienākošos mantojuma daļu, proporcijas ietekmēs tas, kuri no mantiniekiem izteiks vēlmi mantot. Ja vēlmi mantot izteiks tikai mirušās personas bērni, tad visi saņems vienādas daļas. Ja vēlmi mantot izteiks mazāk nekā četri bērni un mirušās personas laulātā, arī tad visi mantinieki saņems vienādas daļas. Visbeidzot, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits būs četri un vēlmi mantot izteiks arī laulātā, tad laulātā saņems ceturto daļu, bet atlikušo mantojumu vienādās daļās sadalīs četri mirušās personas bērni (skat. Civillikuma 393. pantu).