Likums paredz, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem (skat. Civillikuma 1036. pantu). Plašās īpašnieka tiesības dod tiesības īpašniekam jebkurā laikā īpašumu arī atsavināt. Pārdodot īpašumu, īpašnieks turklāt nav ierobežots cenas izvēlē un to var noteikt sev vēlamajā apmērā, ja vien šādu cenu ir gatavs maksāt arī īpašuma pircējs. Civillikuma 2015. pants paredz – nav vajadzīgs, lai pirkuma maksa taisni atbilstu pirkuma priekšmeta vērtībai, un līgums paliek spēkā, kaut arī priekšmets būtu pārdots zem tā īstas vērtības (draudzības pirkums) vai virs tās. Bet, ja pirkuma maksa nolikta tikai izskata pēc, tad līgums nav vis pirkums, bet ir dāvinājums.

Tādējādi īpašniekam likums ļauj pārdot īpašumu arī par cenu, kas ir piecas reizes zemāka par pirkuma cenu, vai pat par īpašumu neprasīt nekādu maksu, to kādam uzdāvinot. Vienlaikus tomēr jāvērš jūsu uzmanība, ka pārdevējam savas tiesības ir jāizlieto godprātīgi. Īpašnieks un citas darījumā iesaistītās personas var saskarties ar nepatīkamām sekām, ja īpašuma pārdošanas vai citas atsavināšanas ceļā īpašnieks tādējādi cenšas izvairīties no saistību izpildes, slēpt savus īpašumus un citādi kaitēt savu kreditoru interesēm. Piemēram, Maksātnespējas likuma 153. panta otrā daļa paredz, ka saistību dzēšanas procedūru var nepiemērot vai pārtraukt, ja parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru dēļ kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem.