Kooperatīvo sabiedrību darbību reglamentē Kooperatīvo sabiedrību likums, kura 21. pantā noteikts, ka biedram ir tiesības saņemt no sabiedrības informāciju jebkurā ar tās darbību saistītā jautājumā, ja tai nav noteikts komercnoslēpuma statuss.

Savukārt šī likuma 22. pants nosaka:

(1) Ja šajā likumā paredzētas tiesības biedriem iepazīties ar dokumentiem vai informāciju, tad sabiedrība likumā noteiktajā termiņā nodrošina visiem biedriem iespējas iepazīties ar tiem sabiedrības juridiskajā adresē. Biedriem ir tiesības saņemt dokumentu kopijas vai izrakstus.

(2) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja sabiedrība nodrošina nepārtrauktu dokumentu vai informācijas bezmaksas pieejamību un to lejupielādi elektroniskajā vidē.

Komercnoslēpuma definējums sniegts Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 2. pantā, t. i., (1) Komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju;

2) tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība tādēļ, ka tā ir slepena;

3) komercnoslēpuma turētājs attiecībā uz to ir veicis konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pasākumus.

(2) Komercnoslēpuma turētājs ir ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura likumīgi ieguvusi komercnoslēpumu un ir tiesīga to pārvaldīt (kontrolēt), tostarp izmantot un izpaust.

Tādējādi atkarībā no tā, kāda informācija nonāk jūsu rīcībā, piemērojami arī informācijas aizsardzības pamatprincipi. Ja jums ir jāapstrādā komercnoslēpuma vai ierobežotas pieejamības informācija (Informācijas atklātības likuma 5. panta izpratnē), tad sabiedrības pārvaldes institūcija pirms informācijas izpaušanas ir tiesīga pieprasīt no attiecīgajām personām, kurām šāda informācija tiks izpausta, parakstīt saistību rakstu, ar kuru persona apliecina, ka neizpaudīs iegūto informāciju.

Tvērums “jebkura informācija kas nonākusi dzīvokļa īpašnieka rīcībā” neatbilst normatīvajos aktos paredzētajam informācijas aizsardzības tvērumam, t. i., tas ir pārāk plašs. Dzīvokļa īpašnieka rīcībā var nonākt arī vispārpieejama informācija (kura nav aizsargājama), kā arī informācija, ar kuru īpašniekam ir tiesības iepazīties saskaņā ar normatīvo aktu deleģējumu.

Ņemot vērā minēto, saistību raksts (vai līgums) par informācijas aizsardzību ir jāparaksta tikai tādā gadījumā, ja personai tiek izpausta informācija, kas ir īpaši aizsargājama (piemēram, komercnoslēpuma dati, fizisko personu dati u. tml.).