Labdien! Ir dzīvoklis, kas tika privatizēts par maniem sertifikātiem (pilnā apmērā) uz trijām domājamām daļām: uz mani, manu tēvu un vecmāmiņu. Katram tika izdalītas 1/3 domājamās daļas. Pēc mana tēva nāves es mantoju viņa 1/3 domājamās daļas, līdz ar to mana īpašuma daļa palielinājās uz 2/3. Bet vecmāmiņa uzreiz pēc mana tēva nāves savu 1/3 domājamo daļu uzdāvināja savam dēlam (mirušā tēva brālim). Dāvinājuma līgums ir bez īpašiem nosacījumiem. Vai es pēc vecmāmiņas nāves varēšu apstrīdēt dāvinājuma līgumu, ņemot vērā, ka es privatizēju šo dzīvokli un vecmāmiņas 1/3 domājamās daļas šajā dzīvoklī ir, pateicoties privatizācijai, ko es apmaksāju.
Par privatizētā objekta īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Privatizētais objekts reģistrējams un īpašuma tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā Zemesgrāmatu likuma un likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Civillikuma 423. pantu neatraidāmie mantinieki ir laulātais un lejupējie, bet, ja to nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie. Neatraidāmie mantinieki savu neatņemamo mantojuma daļu var izprasīt tikai tad, ja mantojuma atstājējs saviem neatraidāmajiem mantiniekiem nav atstājis viņu neatņemamās daļas.
Saskaņā ar Civillikuma 1922. pantu, ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt, lai izdod viņiem šīs daļas. Tātad neatraidāmie mantinieki nākotnē var prasīt un saņemt neatņemamo daļu, ja neatņemamās daļas tiesīgie patiešām nav saņēmuši savu neatņemamo daļu. Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma (skatīt Civillikuma 424. un 425. pantu).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
