Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantu dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības un citas pārvaldīšanas darbības. Pantā obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību sarakstā ietverta arī ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana.

Minētais likums cita starpā noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķu šī likuma 6. pantā noteikto pārvaldīšanas darbību dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt pārvaldniekam. Uzdoto darbību izpildē pārvaldnieks attiecībās ar dzīvojamās mājas īpašnieku kļūst par pakalpojumu sniedzēju. Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam (skat. 10. pantu).

No aprakstā minētā var konstatēt, ka dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem ar pārvaldnieku ir bijis noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, kas ietvēris pārvaldnieka pienākumu nodrošināt ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu piegādi dzīvojamai mājai, par to saņemot maksājumus no dzīvokļu īpašniekiem. Pārvaldnieks nav pienācīgi norēķinājies ar ūdens un kanalizācijas pakalpojuma sniedzēju par dzīvojamai mājai sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt atsevišķi dzīvokļu īpašnieki par saņemtajiem pakalpojumiem pārvaldniekam nav samaksājuši.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 16. pants noteic, ka pārvaldnieks ir atbildīgs dzīvojamās mājas īpašniekam par viņam dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saskaņā ar šī likuma, Civillikuma un noslēgtā pārvaldīšanas līguma noteikumiem. Savukārt Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No iepriekš minētā secināms, ka gan bijušais dzīvojamās mājas pārvaldnieks, gan atsevišķi dzīvokļu īpašnieki nav pienācīgi pildījuši tiesīgi noslēgtā pārvaldīšanas līguma nosacījumus. Attiecīgi dzīvokļu īpašniekiem ir pamats prasīt no bijušā pārvaldnieka, lai pārvaldnieks samaksātu parādu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, savukārt pārvaldniekam ir pamats prasīt, lai dzīvokļu īpašnieki, kuri pārvaldniekam nav veikuši maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem, tos veiktu saskaņā ar pārvaldīšanas līguma nosacījumiem. Tādējādi gan dzīvokļu īpašniekiem, gan pārvaldniekam pastāv savstarpējas prasījuma tiesības vienam pret otru. Ja strīdu nav iespējams risināt sarunu ceļā, pusēm ir iespējas savu aizskarto interešu aizsardzībai vērsties tiesā ar savstarpējiem prasījumiem.