E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 30487
Lasīšanai: 8 minūtes
TĒMA: Mājoklis

Kādam jābūt pašvaldības īres dzīvoklim

J
jautā:
16. septembrī, 2023
Marija

Labdien! Mūsu ģimenei ar diviem nepilngadīgiem bērniem piešķīra pašvaldības dzīvokli Valkā. Tā stāvoklis ir briesmīgs, un dzīvošanai, manuprāt, tas nav piemērots. Grīdas čīkst tā, ka kaimiņi to dzird pirmajā stāvā, vannas istaba un tualete ir veca, sarūsējusi, neatbilst sanitārajām normām. Dzīvoklī nav veikts remonts no 1988. gada. Kādam jābūt dzīvokļa labiekārtojuma līmenim un ko mēs varam prasīt pašvaldībai, lai varētu pārcelties uz dzīvokli un pilnvērtīgi dzīvot? Paldies!

A
atbild:
26. septembrī, 2023

Dzīvojamo telpu īres likuma V nodaļa nosaka pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtību.

Likuma 30. pants paredz: pašvaldībai piederošu vai tās nomātu neizīrētu dzīvojamo telpu var izīrēt personai, kas atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajam aktam par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums, bet ne ilgāku par 10 gadiem. Šis noteikums neattiecas uz pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu, kas tiek izīrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Tātad pašvaldība savos saistošajos noteikumos nosaka, kādus dzīvokļus tā piedāvā nodot īrei. Ar jautājumu par labiekārtošanas pakāpi jums ir jāvēršas vietējā pašvaldībā.

Valkas novada pašvaldība (turpmāk pašvaldība) ir atvasināta publiska persona, kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir par to atbildīga. Viena no publisko tiesību jomām, kuru īsteno pašvaldība, ir autonomās funkcijas. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punkts noteic, ka pašvaldībai ir jāsniedz iedzīvotājiem palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī jāveicina dzīvojamā fonda veidošana, uzturēšana un modernizēšana.

Palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā pašvaldībā nodrošina Valkas novada Sociālais dienests (galvenokārt Valkas novada pagastos) un pašvaldības Dzīvokļu komisija (galvenokārt Valkas pilsētā). Pašvaldības Dzīvokļu komisijas (turpmāk komisija) nolikuma 2. punktā (Komisijas uzdevumi”) ir uzskaitīti uzdevumi, kurus komisija veic saistībā ar pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošajām personām (ģimenēm). Viens no komisijas uzdevumiem ir noteikt palīdzības sniegšanas kārtību un veidu, kā arī sagatavot priekšlikumus katras konkrētās situācijas risināšanai. Šī kārtība ir tāda, ka personām (ģimenēm) no sākuma tiek piedāvātas dzīvojamās telpas (dzīvoklis), kuras persona (ģimene) apskata. Ja personu (ģimeni) piedāvātais dzīvoklis apmierina, tā iesniedz komisijā rakstisku piekrišanu. Pēc attiecīgās piekrišanas saņemšanas komisija gatavo pašvaldības domes lēmuma projektu izskatīšanai pašvaldības domes sēdē. Uz pašvaldības domes lēmuma pamata personai (ģimenei) tiek piešķirtas dzīvokļa īres tiesības un uzlikts pienākums viena mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas brīža noslēgt īres līgumu ar pašvaldības kapitālsabiedrību SIA “Valkas Namsaimnieks” vai ar vienu no pagasta pārvaldēm. Piezīme: Valkas pilsētā pašvaldības dzīvojamā fondā esošos pašvaldības dzīvokļus pārvalda pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Valkas Namsaimnieks” saskaņā ar pašvaldības deleģējumu.

Saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 16. panta trešo daļu: “Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismojama, apkurināma telpa, kas piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai, kā arī atrodas dzīvojamā mājā, kura atbilst Būvniecības likuma 9. panta 1., 2. un 4. punktā noteiktajām prasībām.” Šīs prasības ir: mehāniskā stiprība, stabilitāte, ugunsdrošība, lietošanas drošība un vides pieejamība.

Dzīvojamo telpu īres likuma 18. panta trešā daļa noteic, ka “izīrētājam, ciktāl tas ir no viņa atkarīgs, ir pienākums uzturēt dzīvojamo māju, kurā izīrēta dzīvojamā telpa, un nodrošināt tās ekspluatāciju (fizisku saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai īrnieks varētu dzīvojamo telpu izmantot dzīvošanai un gūt no tās visu to labumu, ko viņam ir tiesības saņemt saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu”.

Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” (turpmāk noteikumi) 4. punktā norādīts, ka remonts var būt ārpuskārtas remonts un plānotais remonts. Plānoto remontu veic bojājumu novēršanai dzīvojamās mājas pārvaldītāja noteiktajā termiņā. Lai konstatētu, kādu remontu veikt, ir jāorganizē vizuālā apskate, pēc kuras pārvaldītājs lemj (noteikumu 15. punkts) par ārpuskārtas remonta veikšanu, ja ir konstatēts kāds no noteikumu 17. punktā minētajiem bojājumiem, vai plānotā remonta veikšanu un citiem darbiem.

Ārpuskārtas remontu veic, ja ir konstatēti šādi bojājumi:

  1. jumta seguma caurtece;
  2. ūdens notekcauruļu, piltuvju, līkumu un to piestiprināšanas ierīču bojājumi;
  3. zudusi fasādes arhitektonisko elementu vai ķieģeļu sasaiste ar sienu;
  4. apmetuma vai karnīžu elementu noslāņošanās;
  5. izsisti logu vai durvju stikli, norautas logu rāmju vērtnes;
  6. durvju vērtņu un aizverošo ierīču nenoturība;
  7. caurtecējumi grīdu pārsegumos sanitāro mezglu vietās grīdas hidroizolācijas bojājumu dēļ;
  8. plaisas un bojājumi krāsnīs vai dūmvados, kas var izraisīt cilvēku saindēšanos ar dūmgāzēm un apdraudēt mājas ugunsdrošību;
  9. plaisas un neblīvumi dūmkanālos un to sajūguma vietās ar krāsnīm;
  10. bojājumi cauruļvados un to sajūgumos ar veidgabaliem, armatūru un ierīcēm;
  11. dzīvojamās mājas elektroapgādes kabeļa bojājumi, kas var radīt elektroenerģijas piegādes pārtraukumus apgaismei vai radīt ierīču un inženiertīklu darbības traucējumus;
  12. apkures sistēmas bojājumi apkures sezonā;
  13. gāzesapgādes sistēmas bojājumi;
  14. pelējuma sēne un pelējumu veicinoši apstākļi;
  15. citi šajā punktā neminēti bojājumi, ja to neatliekamu novēršanu paredz normatīvie akti vai ja tie rada būtisku apdraudējumu;
  16. inženiertīklu ievadu hermetizācijas bojājumi;
  17. ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu bojājumi;
  18. bīstamo iekārtu (liftu) atsevišķu elementu bojājumi.

Secinājums: minētā persona var prasīt pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA Valkas Namsaimnieks veikt atkārtotu dzīvokļa vizuālo apskati ar mērķi ieplānot šī dzīvokļa remontu, jo šis gadījums neattiecas uz ārpuskārtas remonta nepieciešamību. SIA Valkas Namsaimnieks pašvaldības deleģēto pārvaldāmo dzīvojamo fondu uztur saskaņā ar pašvaldības finansējumu, kura apmērs tiek noteikts pašvaldības ikgadējā budžetā. Ieplānojot konkrētā dzīvokļa remontu, tiek noteikts plānotā remonta izmaksu apmērs, kuru var izskatīt pašvaldība pie pašvaldības kārtējās budžeta plānošanas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas