Civillikuma 403. pants noteic, ka mantojuma atstājēja radinieki manto pēc zināmas kārtas, kas pamatota daļēji uz radniecības veidu, daļēji uz tās pakāpju tuvumu.

Attiecīgi atbilstoši Civillikuma 404. pantam mantošanas kārtībā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:

• pirmajā šķirā manto (bez pakāpju tuvuma izšķirības) visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot;
• otrajā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;
• trešajā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas, un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;
• ceturtajā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radinieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās.

Saskaņā ar Civillikuma 77. pantu aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās līdz bērna pilngadības sasniegšanai. Tas nozīmē, ka jūs kā meita esat pirmās šķiras likumiskā mantiniece, kurai ir tiesības mantot no saviem vecākiem. Ja jūsu rīcībā ir radniecību pierādoši dokumenti, t. sk. dzimšanas apliecība, kurā minēti vecāki, tad jums ir tiesības pretendēt uz vecāku atstāto mantojumu. Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam, ja gribu mantot izsaka pirmās šķiras mantinieks un pierāda savas mantošanas tiesības, tad tālāka šķira mantot nevarēs, tāpēc lasītāja aprakstītajā situācijā vecāku brāļi un māsas kā otrās šķiras mantinieki uz mantojumu vairs pretendēt nevarēs.