Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka abi dzimšanas apliecībā ierakstītie vecāki – gan māte, gan tēvs –, vienalga, vai viņi bijuši laulāti vai ne, pēc aizgādības tiesībām ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi - bērna likumiskie pārstāvji, kam ir vienlīdzīgas tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Pēc Civillikuma 177. panta rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, tas ir, ēdienu, apģērbu, mājokli un veselības aprūpi, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgā un fiziskā attīstība, pēc iespējas atbilstošāk viņa individualitāti, spējām un interesēm un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai. Tiesības noteikt bērna dzīvesvietu nozīmē dzīvesvietas ģeogrāfisko un mājokļa izvēli.

Ja vecāki šķiras, Civillikuma 178. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka kopīga vecāku aizgādība turpinās. Lai gan bērnu  aprūpē un uzrauga vecāks, pie kura bērns dzīvo, jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopā. Tas nozīmē, ka svarīgus jautājumus, piemēram, kur bērns dzīvos, mācīsies, māte nedrīkst  izlemt vienpersoniski bez bērna tēva piekrišanas. Ja viens no vecākiem pieņem lēmumus par bērnu, nekonsultējoties ar otru vecāku, otram vecākam ir tiesības iebilst. Civillikuma 178. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

Ja šķiroties ir strīds, kura vecāka ikdienas aizgādībā būs bērns, tas jāizšķir tiesā, vienai no pusēm ceļot prasību par ikdienas aizgādības un bērna dzīvesvietas noteikšanu.

Pēc iepriekšminētā, aicinām Jūs vērsties bāriņtiesā, lai risinātu bērnam būtiskos jautājumus.