Civilprocesa likuma 30.⁵ nodaļa ir veltīta pagaidu aizsardzībai pret vardarbību. Civilprocesa likumā ietvertais pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējums ir ieviests, lai persona varētu aizsargāt savas tiesības ar pagaidu procesuāliem līdzekļiem līdz civiltiesiska strīda noregulējumam jeb atrisinājumam.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.⁴⁴ pantam pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var iesniegt:

• laulātie vai bijušie laulātie;
• personas, starp kurām pastāv bērnu un vecāku attiecības, pastāv vai ir pastāvējušas aizbildnības vai citas ārpusģimenes aprūpes attiecības;
• personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības;
• personas, kas dzīvo vai dzīvojušas vienā mājsaimniecībā;
• personas, kurām ir vai ir gaidāms kopīgs bērns, neatkarīgi no tā, vai šīs personas kādreiz bijušas laulībā vai kādreiz dzīvojušas kopā;
• personas, starp kurām pastāv vai ir pastāvējušas tuvas personiskas vai intīmas attiecības.

Pamats pagaidu aizsardzībai pret vardarbību ir skaidrots Civilprocesa likuma 250.⁴⁵ pantā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.⁴⁵ pantu, ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām, neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu, tiesa vai tiesnesis pēc personas motivēta pieteikuma vai pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Viens no pagaidu aizsardzības līdzekļiem ir aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību minēto attālumu, tātad – aizliegums tuvoties prasītāja dzīvesvietai tuvāk par noteikto attālumu. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi ir uzskaitīti Civilprocesa likuma 250.⁴⁷ panta pirmajā daļā.

Civilprocesa likuma 250.⁴⁸ pantā noteikts pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā. Atbilstoši minētā panta pirmajai daļai pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam palikt un uzturēties šajā mājoklī, neatkarīgi no tā, vai atbildētājs ir šā mājokļa īpašnieks, valdītājs vai lietotājs.

Civilprocesa likuma 250.⁶⁰ pantā ir skaidrota pagaidu aizsardzības pret vardarbību nodrošināšanas atcelšanas vai aizstāšanas kārtība. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus pēc puses pamatota pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības.