Saskaņā ar Ārstniecības likuma 26. pantu ārstniecības personām un to darbībai ārstniecībā tiek izvirzītas vairākas prasības, tostarp attiecībā uz reģistrāciju ārstniecības personu reģistrā un sertifikāciju. Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība” 5.4. un 5.6. apakšpunktam sertifikāciju var kārtot ārstniecības persona, kurai saskaņā ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā nav noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā).

Ievērojot iepriekš minēto, administratīvā vai kriminālā sodāmība pati par sevi neliedz iegūt ārsta sertifikātu vai veikt resertifikāciju, ja vien krimināllietā nav noteikts ierobežojums nodarboties ar ārstniecību.

Vienlaikus vēršu uzmanību, ka Latvijas Ārstu biedrības izstrādātā Latvijas Ārstu ētikas kodeksa 1.5. apakšpunkts cita starpā noteic: “Kā profesionālā darbībā, tā privātā dzīvē ārstam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju.”