Es vēlos noskaidrot, kādas ir manas tiesības kā patērētājam šādā situācijā. 2022. gadā iegādājos dzīvokli, kuram bija aktīvs AS “Latvijas gāze” pieslēgums, kas man nav vajadzīgs, un es šo Krievijas Federācijas gāzi principiāli atsakos finansēt. Dzīvokļa īpašnieks bija samaksājis par gāzi līdz gada beigām. Uzreiz pēc pirkuma gan es, gan iepriekšējais dzīvokļa īpašnieks mēģinājām elektroniski un telefoniski sazināties ar AS “Latvijas gāze”, taču bez jebkāda rezultāta. Es pat aizpildīju līguma pieteikumu, kas laikam ir mana lielākā kļūda, jo uz šo pieteikumu AS “Latvijas gāze” atsaucas kā pierādījumu tam, ka es ar viņiem esmu noslēgusi līgumu, ko īstenībā nevēlējos darīt. Vairākas nedēļas pēc dzīvokļa iegādes viņi man atsūtīja aicinājumu noslēgt dabasgāzes līgumu ar saiti un šādu informāciju: “Ja dabasgāze objektā turpmāk netiks lietota, padeves atslēgšanai aicinām sazināties ar sadales sistēmas operatoru AS “Gaso”, zvanot: 155, +371 67369938 vai rakstot uz e-pastu: info@gaso.lv.” Pēc vēl divām dienām es saņēmu līgumu ar ziņu, ka “Jums ir tiesības atteikties no šī līguma 14 (četrpadsmit) dienu laikā, pārtraucot dabasgāzes piegādi objektā. Atteikuma tiesību izmantošana neatbrīvo no samaksas par objektam jau piegādāto dabasgāzi un ar to saistītajiem pakalpojumiem”. 09.11.2022. viņi esot noslēguši ar mani līgumu, kas “ir spēkā no 01.11.2022.”. Es vairākas reizes sazinājos gan ar AS “Gaso”, gan AS “Latvijas gāze”, lai atteiktos no šī līguma, un veiksmīgi atslēdzu gāzes padevi, noņemot skaitītāju. 24.12.2022. no AS “Latvijas gāze” saņēmu rēķinu. Pēc iebildumiem, ka es no viņu piedāvātā līguma esmu atteikusies un atsakos šo rēķinu apmaksāt, viņi man regulāri (1–2 reizes nedēļā) sūta e-pastus un atsaucas uz MK noteikumiem Nr. 78, pieprasot rēķina apmaksu un skaidrojot, ka īstenībā gāzes padeves atslēgšana un līguma pārtraukšana ir divas dažādas lietas (protams, tas netiek skaidri norādīts un precizēts viņu e-pastos līdz pat brīdim, kad viņi var šo faktu izmantot, lai liktu patērētājiem maksāt naudas sodu). Es viņiem negrasos maksāt, tādēļ vairākas reizes esmu ieteikusi vērsties tiesā, lai no manis saņemtu kaut vienu centu par šo pakalpojumu. Protams, viņi to nedara, jo tas nebūtu izdevīgi. Laikam mani vēl nav nodevuši parādu piedzinējiem, un es palieku ar savu tīro sirdsapziņu, taču šī atklātā un nepārtrauktā privātpersonas vajāšana ir rezultējusies ar ļoti paaugstinātu stresu, kas nav labi manam ļoti trauslajam veselības stāvoklim. Es tiešām neuzskatu, ka mans pienākums būtu šo rēķinu apmaksāt, bet gan darīt visu iespējamo, lai šāda biznesa prakse tiktu izskausta!