Jā, lai mirušās personas bērni varētu pretendēt uz konkrēto dzīvokli, tas būs jādara mantojuma lietas ietvaros. Nepieciešams vērsties pie zvērināta notāra, lai uzsāktu mantojuma lietu (ja tas vēl nav izdarīts), kā arī, lai konkrētais dzīvoklis tiktu iekļauts mantojuma masā, būtu nepieciešams iesniegt dokumentus, kas apliecina mantojuma atstājēja tiesības uz šo īpašumu. Par dokumentiem, kas būs nepieciešami, lai pierādītu īpašumtiesības, jūs informēs notārs (ņemot vērā konkrēto situāciju).

Civillikuma 705. pants nosaka, ka ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām (702. un turpmākie panti) pāriet arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās. Tas nozīmē –, ja mantojuma atstājējam bija parādi, tad mantinieki, pieņemot mantojumu, pārņem arī tos.

Lai nemantotu parādus no mantojuma atstājēja, pirms mantojuma pieņemšanas var izmantot Civillikuma 708. pantā nostiprinātās inventāra tiesības, proti, likumā noteiktajā termiņā sastādīt visa mantojuma inventāru.

Mantiniekam, kurš vēlas izmantot šo inventāra tiesību, ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos ir jāvēršas pie notāra ar lūgumu uzdot sastādīt mantojuma inventāra sarakstu. Notārs sagatavo aicinājumu tiesu izpildītājam sastādīt mantojuma inventāra sarakstu, kā to paredz Civillikuma 709. pants.

Civillikuma 711. pants paredz, ka mantinieks, kas pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesību, atbild par mantojuma atstājēja parādiem un citiem prasījumiem pret to tikai šī mantojuma apmērā, turklāt viņam ir tiesība no tās atvilkt vajadzīgās summas mantojuma atstājēja apbedīšanai, inventāra sastādīšanai un citiem tiesu izdevumiem.

Pieņemot mantojumu bez inventāra tiesības, atbilstoši Civillikuma 707. panta noteikumiem, ja no mantojuma nepietiek mantojuma atstājēja kreditora prasījumu apmierināšanai, mantiniekam ir jāsamaksā parādi no savas paša mantas.