Ministru kabineta noteikumu Nr. 618 “Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu” 30. punkts nosaka, ka mantojuma lietai pievieno mantinieku iesniegtu mantojamās mantas sarakstu un novērtējumu, kas veikts pēc mantojuma atklāšanās. Savukārt 31. punkts nosaka –, ja mantojamās mantas sastāvā ir nekustamais īpašums, mantojuma lietai pievieno Valsts zemes dienesta izsniegtu izziņu par īpašuma kadastrālo vērtību un mežaudzes vērtību. Līdz ar to no minētā izriet, ka notārs ir rīkojies atbilstoši normatīvajam regulējumam. Tomēr, ja uzskatāt, ka zvērināts notārs ir pieļāvis kļūdu, varat vērsties ar iesniegumu Latvijas Zvērinātu notāru padomē.

Savukārt attiecībā uz jūsu minētajiem 20% secinu, ka runa ir par kapitāla pieauguma nodokli, kas noteikts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodoli”, kas mantiniekam, visticamāk, jāmaksā tādēļ, ka nekustamais īpašums tiek atsavināts 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz viņa vārda. Minētais nav saistīts ar notāra rīcību, bet ar to, ka mantinieks iegūst kapitāla pieaugumu.

Nodokļa likme ir 20% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Nodoklis nav jāmaksā, ja:

• nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta;
• nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums;
• nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums un ienākums no šī nekustamā īpašuma no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Likumā ir nosacījums, ja pārdod mantotu īpašumu. Proti, ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums (9. panta 33.¹ apakšpunkts).

Tātad, ja pārdod, piemēram, no tēva mantotu īpašumu, nosakot tiesības uz nodokļa atbrīvojumu atbilstoši kādam kritērijam, tiek ņemts vērā arī periods, kad īpašums piederēja mantojuma atstājējam.

Lai noskaidrotu, vai un kāpēc būs jāmaksā nodoklis, jākonsultējas Valsts ieņēmumu dienestā.