E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 27820
Lasīšanai: 4 minūtes
4
4

Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību

J
jautā:
09. novembrī, 2022
Kaspars

Robežu plānā ir iezīmēts ceļa servitūts pa vidu īpašumam, lauksaimniecības zemei, un zemesgrāmatā ir atzīme “ceļa servitūts un platība” (“Atzīme-servitūts-tiesība uz braucamo ceļu”). Nav minēts, kam par labu, tāpat nav norādīts platums un garums. Vēlējos, lai servitūts manā īpašumā tiktu pārvietots citur. Pagastā uzzināju, ka, ja nav ierakstīts, kam par labu, tad jāvienojas ar blakus esošo kaimiņu. To norādīja arī VZD. Kaimiņš atteicās vienoties. Tagad esmu cēlis tiesā prasību, taču kaimiņš tiesā apgalvoja, ka ne tikai viņš ir pret maiņu, ceļš aiziet tālāk, un arī tie kaimiņi esot pret ceļa maiņu manā īpašumā. Tālāk ceļš ir iezīmēts kaimiņa robežu plānā, taču arī nav norādes, kam par labu, – ir tikai platība un novietojums. Pagastā netiek sniegta informācija, kam tālāk aiziet servitūts, tāpat šī informācija nav publiski pieejama. Līdz ar to nav saprotams, vai vispār bija jāceļ prasība, ja tā ir tikai atzīme? Vai pārējiem, tālāk esošajiem īpašniekiem jābūt kā atbildētājiem? Vai pietiek tikai ar to, ka tiek iesniegts paskaidrojums, ka ceļu neizmanto? Vai arī prasība ir jāatsauc un vienpusēji kaut kur jāreģistrē, ka tagad ceļš novietojams citur, jo ir tikai atzīme, kaut gan tādējādi mainās platība, ja ir citā vietā? Nesaprotu, kā pārmainīt novietojumu, lai nebūtu pa vidu.

A
atbild:
23. novembrī, 2022
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Imants Muižnieks, zvērināts advokāts, Dr. iur.

Jāuzsver, ka zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tas cita starpā izriet no likuma “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim) 32. panta, kurā noteikts, ka fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts izmantot citu fizisko un juridisko personu zemes lietojumus (staigāšanai, braukšanai, lopu dzīšanai un citām vajadzībām) bez vienošanās ar attiecīgo zemes lietotāju, izņemot gadījumus, kad, zemes lietotājiem piešķirot zemi, ir noteikti ar zemes lietošanu saistītie servitūti.

Savukārt atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarītais ieraksts neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanu.

Tātad, lai nodibinātu servitūtu, tiesā ir jāceļ attiecīga prasība pret personu, kuras īpašumā ir nekustamais īpašums, kuru plānots šķērsot ar ceļa servitūtu, precīzi norādot servitūta atrašanās vietu, garumu, platumu un kopējo platību. Lai noteiktu šos parametrus, būs nepieciešama mērnieka palīdzība, kas izgatavos ceļa servitūta grafisko attēlojumu.

Tāpat jāņem vērā, ka lietas vešana tiesā ir individualizēts un komplicēts process, kas prasa padziļinātas zināšanas un prasmes specifiskos tiesību jautājumos. Tieši tādēļ pašpalīdzība šajā jomā bieži vien var rezultēties ar dziļu vilšanos, būtiski ilgāku tiesas procesu un neatgriezeniskām sekām. Piemēram, konkrētajā gadījumā ir jāspēj nošķirt lietas dalībnieka paskaidrojums no liecinieku liecības. Ir jārēķinās ar to, ka saskaņā ar tiesu praksi Civilprocesa likuma normas to pašreizējā redakcijā neparedz neīstā atbildētāja aizstāšanas institūtu. Šie apstākļi ir jāņem vērā, pirms tiek pieņemts lēmums par tiesas procesa turpmāko virzību.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 161 jautājumu. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU