Jautājumā ir norādīts, ka, pēc cietušā pārstāvja domām, kriminālprocesā nav sasniegts krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums, proti, soda noteikšana vainīgajām personām. Diemžēl jautājumā nav ietverta informācija par kriminālprocesa virzību, proti, vai kriminālprocess tika izbeigts vai arī persona tika saukta pie kriminālatbildības, tomēr, pēc cietušā pārstāvja domām, tai tika piemērots neatbilstošs sods.

Jebkurā gadījumā cietušajam kriminālprocesā ir tiesības iesniegt sūdzības par amatpersonas, kura veic kriminālprocesu, rīcību vai nolēmumu. To nosaka Kriminālprocesa likuma 336. panta pirmā daļa: “Sūdzību par kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību vai nolēmumu var iesniegt procesā iesaistītā persona, kā arī persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ir aizskartas ar konkrēto rīcību vai nolēmumu.” Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337. panta pirmo daļu sūdzību adresē un iesniedz amatpersonai vai institūcijai, kura ir tiesīga to izlemt. Sūdzību var iesniegt arī amatpersonai, kuras rīcība vai lēmums tiek pārsūdzēts.

Jāņem vērā, ka nepieciešams ievērot sūdzību iesniegšanas termiņus. Par pārsūdzības termiņiem varat lasīt LV portāla publikācijā “Pārsūdzības termiņi – ielāgo, lai tos nenokavētu”, kas ir pieejama šeit.

Tātad, ja cietušais nepiekrīt amatpersonas, kura veic kriminālprocesu, nolēmumam vai rīcībai, tas var izmantot savas iepriekš minētās tiesības. Pat ja sūdzības iesniegšanas termiņš ir nokavēts, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 339. panta ceturto daļu, ja tas ir nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ, to pēc iesniedzēja lūguma var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kurai ir tiesības izskatīt sūdzību.