Nodokļa piemērošanu skaidro Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti:

“Ārvalstu nodokļu maksātāji – fiziskas personas, kas taksācijas periodā ir guvušas ienākumus Latvijas Republikā, – maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ārvalsts nodokļa maksātāja (Krievijas rezidenta) ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas ir ar nodokli apliekamais ienākums.

Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. 

Kapitāla aktīvi ir nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības).

Ja kapitāla aktīvs iegūts mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtību.

Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu – valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi.

Ar nodokli apliekamo ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas nosaka, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas atņemot nekustamā īpašuma iegādes vērtību, izdevumus, kas saistīti ar tā iegūšanu.

Ienākumam no nekustamā īpašuma pārdošanas piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20% likmi.

Ja nerezidents, fiziska persona, pārdod nekustamo īpašumu komersantam, tad ienākuma izmaksātājs pie izmaksas ietur 3% nodokli, kuru pārskaita budžetā, un nerezidentam pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma nav jāsniedz un nodokļa aprēķins nav jāveic. Ienākuma izmaksātājam jāizsniedz nerezidentam apliecinājums par nerezidenta taksācijas gadā no attiecīgā ienākumu izmaksātāja gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā.

Nerezidentam ir tiesības vienlaikus iesniegt pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju un, piemērojot nodokli pēc 20% likmes, aprēķināt ienākumu no kapitāla pieauguma, kuru nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību.

Šajā gadījumā nerezidents ir tiesīgs pārrēķināt nodokli no kapitāla pieauguma, sākot ar pēctaksācijas gada 1. martu, iesniedzot pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju.

Gadījumā, ja aprēķinātā nodokļa summa no kapitāla pieauguma ir mazāka nekā ienākuma izmaksātāja ieturētā nodokļa summa, nerezidentam veidojas nodokļa pārmaksa, kuru nerezidents ir tiesīgs atgūt.

Gūstot vienreiz izmaksājamu ienākumu un vienlaikus pārtraucot ekonomiskās saites ar Latviju, gada ienākumu deklarāciju ar minēto pielikumu nerezidents iesniedz 30 dienu laikā pēc ienākuma gūšanas beigām.”

Par iespējām naudas pārskaitīšanai jāinteresējas bankās. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā ir apkopotas atbildes par dažādām situācijām “Bieži uzdoti jautājumi par Krievijai un Baltkrievijai piemērotajām sankcijām”.