Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Pagājušogad nonācu dienas stacionāra uzraudzībā, un, manuprāt, nebija pienācīga izturēšanās no psihiatra un psihologa puses. Veids, kā psihiatre ar mani runāja, veda mani vēl lielākā izmisumā, nemitīgi mainīja zāles (kas ir saprotams, jo nepieciešams iztestēt dažādus medikamentus, līdz tiek atrasti piemēroti medikamenti tālākai ārstēšanai), taču ārste kārtīgi neizvērtēja zāļu ātru maiņu no vieniem medikamentiem uz citiem, ņemot vērā to, ka mans organisms pārsvarā nevienu medikamentu nepieņem un rada visretākās blakusparādības, darot man vēl lielāku kaitējumu. Savukārt psiholoģe izrādīja nepatiku pret mani, uzbļaujot virsū un atcērtot: “Kāda vēl tev panikas lēkme?!!'” par to, ka nokavēju diagnozes testa pildīšanas dienu, jo man patiešām bija panikas lēkme, kura sākās mājās, turpinājās sabiedriskajā transportā un beidzās pie dienas stacionāra, kad biju uz soliņa nosēdējusi kādas 25 minūtes ar nerealitātes sajūtu un nespēju nevienam piezvanīt. Atklāti sakot, man nav spīdoši ar veselību, apkārt staigāju ar izvirzītu diagnozi, kas nekādā veidā neatspoguļo mani, un nemitīgi atceros notikušo dienas stacionārā. Kā rīkoties, kurp vērsties, lai saņemtu pienācīgu kompensāciju par radīto kaitējumu un lai šāda situācija neatkārtotos ar citiem pacientiem?
Sākotnēji ar sūdzību varat vērsties medicīniskās iestādes administrācijā, lai varētu konstatēt iespējamos trūkumus ārstniecības procesa organizācijā un tos uzlabot.
Ar sūdzību par ārstniecības iestādes vai ārsta darba kvalitāti (piemēram, aizdomas par nepareizu vai nekvalitatīvi veiktu ārstēšanu) jums ir tiesības vērsties Veselības inspekcijā ar iesniegumu.
Iesniegumā Veselības inspekcijai jānorāda: iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, ārstniecības iestāde un ārstēšanās laiks, kontaktinformācija (e-pasts vai tālrunis). Iesniegumam jāpievieno visa jūsu rīcībā esošā dokumentācija, kas varētu būt noderīga lietas izskatīšanā.
Visu ekspertīzei nepieciešamo medicīnisko dokumentāciju no ārstniecības iestādēm pieprasīs Veselības inspekcija.
Atbilstoši Pacientu tiesību likuma 16. panta piektajai daļai pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.
Tātad, ja personas veselībai ir nodarīts kaitējums, personai ir tiesības vērsties Ārstniecības riska fondā ar atlīdzības prasījuma iesniegumu. Sūdzības par veselībai nodarīto kaitējumu izskata Veselības inspekcija, kas veic ekspertīzi, kā arī nosaka pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma esību vai neesību, kaitējuma sekas un apmēru, un pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt atlīdzību.
Detalizētāk pacienta tiesības uz atlīdzību paredz Pacientu tiesību likuma 16. pants.
Savukārt pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma (arī morālā kaitējuma) noteikšanas kritēriji un metodika ir noteikti Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumu Nr. 1268 “Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” 2. pielikumā.
Informācija par iesnieguma sagatavošanu ir pieejama Veselības inspekcijas tīmekļvietnē: sadaļā “Iesniegums Ārstniecības riska fondam”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
