Ja personas ir uzsākušas kopdzīvi, nereģistrējot laulību, un iegādājušās īpašumu, jāņem vērā, ka Latvijas Republikā ir  spēkā tikai laulāto mantiskās attiecības.

Atbilstoši Latvijas Republikas Civillikuma 994. panta pirmajai daļai par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.

Dzīvesvietas deklarēšana attiecīgā īpašumā nerada īpašuma tiesības. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pantā ir noteikts tas, ka ziņu par deklarēto dzīvesvietu var anulēt, ja personai nav tiesiska pamata tajā atrasties.

Tomēr, ja jūsu vīrs ir arī jūsu kopīgā bērna tēvs, tad viņam ir likumā noteikts pienākums rūpēties par savu bērnu un maksāt uzturlīdzekļus. Civillikuma 179. pantā ir noteikts: ”Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.” Tādējādi  tēvs nav tiesīgs izlikt no dzīvokļa savu bērnu.

Šķirot laulību, laulātajiem ir jāvienojas par kopīgās mantas sadali un nepilngadīgo bērnu aizgādnību. Ja tas nav iespējams, tad par to lemj tiesa. Jautājumu par cita mājokļa ierādīšanu tiesa neskata.

Ja kopā dzīvot nav iespējams, tad mātei ir iespēja vērsties pēc palīdzības krīzes centrā. Tāpat mātei ir tiesības, piemēram, vērsties vietējā pašvaldībā pēc palīdzības, lūdzot piešķirt pagaidu dzīvesvietu.