1998. gadā nopirku privatizētu labiekārtotu dzīvokli no karaspēka daļas ciemata, 75 dzīvokļu māja bija pašvaldības valdījumā, visus pakalpojumus (tai skaitā elektrību) sniedza tās pašas pašvaldības kapitālsabiedrība. Ar 2021. g. 1. janvāri māju pārņēma dzīvokļu kopība un nodeva citam apsaimniekotajam, bet visus citus pakalpojumus (arī elektrību) turpināja sniegt tā pati pašvaldības kapitālsabiedrība. Pēc kadastra.lv datiem, māja ir jaukta statusa kopīpašums. Māja pieder pašvaldībai. 2022. g. martā saņēmu ziņu no sava apsaimniekotāja, ka pašvaldības kapitālsabiedrība no 2023. g. 1. jūlija manam īpašumam atslēgs elektrību sakarā ar kapitālsabiedrībai valdījumā esošo tīklu kritisko stāvokli un man vajag pieteikt jaunu elektrības pieslēgumu pie licencēta sistēmas operatora. Pēc konsultācijas ar regulatoru tika noskaidrots, ka uz manu īpašumu MK noteikumi Nr. 50 neattiecas – esmu kā palīgtelpa dzīvoklī, ja tajā pēkšņi pazūd elektrība, tad tās atjaunošana ir tikai saimnieka labā griba. Saimniekam labās gribas nav. Pašvaldība atbalsta kapitālsabiedrības lēmumu un šobrīd neuzskata, ka problēma ir nopietna. Visi Latvijas likumdošanas akti, kas saistīti ar elektrību no pašvaldības un kapitālsabiedrības, ir ievēroti, pat ja ir iespējami pārkāpumi, regulators mani aizstāvēt nevar, jo mans īpašums nav pieslēgts pie licencēta sistēmas operatora tīkliem, kapitālsabiedrība – lietotājs, es – apakšlietotājs. Tas ir likumu ietvaros – un es to saprotu.

Likuma “Par pašvaldībām” 15. punktā nav noteikts, ka pašvaldībai ir jānodrošina elektrības padeve. Pašvaldība veica to no savas labās gribas. Man nav parādu par elektrību, visus maksājumus esmu veikusi laikā un pilnā apmērā, pat likumīgos 10% tīklu uzturēšanai. Manam īpašumam nav karstā ūdens padeves, elementāras higiēnas normu ievērošanai, lai sasildītu ūdeni, izmantoju elektrisko boileri, apkure ir atkarīga no elektrības (mājā siltumsūknis). Mājas dzīvokļu kopībai nav tāda apmēra uzkrājumi, lai būtiski samazinātu mājas kopējo pieslēguma summu, un mana īpašuma problēmas risināšana ir atkarīga no visu dzīvokļu īpašnieku maksātspējas. Pieslēguma summa man un arī katram aizsargātajam lietotājam jau ar 50% atlaidi ir ap 1500 eiro. Un var tikai pieaugt, jo ir dzīvokļu īpašnieki – Krievijas pilsoņi – dzīvo Krievijā, un viņiem veikt maksājumu nav iespējas. Licencētais sistēmas operators nesaskata, kā var samazināt pieslēguma summu aizsargātajiem lietotājiem. Vajadzīgo summu vajag samaksāt limitētajā periodā, kurš sakrīt ar apkures sezonu, tarifi pašvaldībā ir reitinga augšgalā un draud mana dzīvokļa atslēgšana no elektrības. Mana īpašuma tirgus vērtība jau ar šo problēmas esamību pazeminājās, un pastāv iespēja nokāpt līdz 0. Pārdot dzīvokli jau ir grūti – man ir pienākums potenciālajam pircējam atklāti paziņot par esošo apgrūtinājumu.

Vai pašvaldībai dzīvokļa privatizācijas laikā (īpašumu privatizācija sākās 1996. g.), zinot, ka dzīvoklis ir pieslēgts pie valdījumā esošiem tīkliem, vajadzēja reģistrēt šo faktu kā dzīvokļa apgrūtinājumu un brīdināt par šo objektu privatizācijas sekām? Vai šim faktam (tīkli valdījumā) jābūt obligāti nofiksētam kaut kādā cita dokumentā (apsaimniekošanas līgumā utt.), kurā norādīti paskaidrojumi un pušu atbildība un pienākumi? Vai ir Latvijas Republikas likumi un institūcijas, kuri var aizstāvēt mani un 1200 ciema iedzīvotājus? Par tiesībām to veikt civiltiesiskajā kārtā zinu. Vai tas ir vienīgais ceļš?