Diemžēl jautājuma aprakstā nav precizēts, uz kāda pamata meitas dzimšanas apliecībā paternitāte ir atzīta bijušajam vīram, piemēram, kā paternitātes pieņēmums sakarā ar laulību (Civillikuma 146. pants) vai brīvprātīga paternitātes atzīšana, ja kopīgi ar bijušo vīru iesniedzāt iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā (Civillikuma 155. pants), vai tā noteikta ar tiesas spriedumu (Civillikuma 157. pants), tādēļ varu sniegt vispārīgu atbildi.

Ja paternitāte atzītā kā paternitātes pieņēmums, jo meita piedzima laulībā ar jūsu bijušo vīru, tad paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tiesā. Paternitātes pieņēmuma apstīdēšana ir samērojama ar bērna tiesībām uz identitāti un stabilu ģimeni.

Atbilstoši Civillikuma 149. pantam paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt:

• bērna mātes vīrs – divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa;
• bērna māte – divu gadu laikā no dienas, kad viņa uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti;
• pats bērns – divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas;
• vīra vecāki – divu gadu laikā no dienas, kad viņi uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņu dēla, ja dēls ir miris un līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu;
• persona, kura sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, – divu gadu laikā no bērna piedzimšanas, ja bērna māte ir mirusi dzemdībās vai bērna māte un bērna mātes vīrs dzīvo šķirti vismaz 306 dienas pirms bērna piedzimšanas (izņemot gadījumus, ja bērns ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā).

Plašāk par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu varat uzzināt LV portāla skaidrojumā, kas pieejams šeit.

Brīvprātīgu paternitātes atzīšanu tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa bioloģiskais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā.

Saskaņā ar Civillikuma 156. pantu apstrīdēt paternitātes atzīšanu var:

• persona, kas paternitāti atzinusi, divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti;
• bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti;
• persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, izņemot gadījumu, kad bērns ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā, paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā no bērna piedzimšanas dienas;
• bērns pats paternitātes atzīšanu var apstrīdēt pēc pilngadības sasniegšanas divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.

Palšāk par atzītas paternitātes apstrīdēšanu varat uzzināt LV portāla skaidrojumā, kas pieejams šeit.

Savukārt ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu noteiktu paternitāti nevar apstrīdēt (Civillikuma 159. pants).