E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 26199
Lasīšanai: 3 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
1
1
1

Neatņemamās daļas izdalīšana no testamenta

J
jautā:
03. maijā, 2022
Anna

Labdien! 2020. gada jūnijā nomira mana nepilngadīgā dēla tēvs. Tēvs visu savu mantu uz testamenta pamata novēlējis pilnīgi svešai personai. Minētā persona izvairās no neatņemamās daļas izdalīšanas un izmaksas mirušā dēlam. Par minēto ir iesniegts prasības pieteikums tiesā. Neatraidāmās daļas tiesīgajam ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā. Līdz brīdim, kamēr tiesa nav lēmusi par neatņemamās daļas izdošanu naudā, mantiniece gūst labumu no mantojuma (nauda zaudē vērtību, valstī ir inflācija utt.). Vai var uzskatīt, ka mantiniece lieto aizdevumu? Ja jā, kādā apmērā aprēķināms procenta maksājums par aizdoto summu, vai ir iekļaujams inflācijas koeficients, kurš normatīvais akts to nosaka?

A
atbild:
17. maijā, 2022
Olga Lauva
juriste

Saskaņā ar Civillikuma 425. pantu neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Šo daļu noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bijis testatora nāves dienā.

Neatņemamā daļā ieskaita tiklab to, ko testators atstājis mantiniekam kā mantojumu vai legātu, kā arī to, kas saņemts testatora dzīves laikā, ja uz saņemto attiecas pievienojuma pienākums (757. pants un turpmākie panti).

Neatņemamo daļu aprēķina no testatora skaidras mantas, atskaitot visus viņa parādus.

Tātad neatņemamās daļas tiesīgajam ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā.

Teorētiski pastāv iespēja celt tiesā prasību par nodarītajiem zaudējumiem, ņemot vērā, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes datus par patēriņa cenu indeksu (inflāciju), tomēr, ceļot šādu prasību, ir jāievēro Civillikumā noteiktais par zaudējuma pierādīšanu.

Civillikuma 1770. pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaikus pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 210 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU