Saskaņā ar Civillikuma 693. pantu, ja mantojuma pieņemšanai mantojuma atstājējs noteicis zināmu termiņu, tad ieceltajam mantiniekam tas jāievēro. Ja tāds termiņš nav noteikts, bet mantinieki ir uzaicināti, tad mantot aicinātajam sava griba par mantojuma pieņemšanu jāizteic līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam.

Ja uzaicinājuma nav bijis, tad mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas viņa faktiskā valdījumā, bet pretējā gadījumā: no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies.

Ja mantojums atrodas mantinieka faktiskā valdījumā vai ja šādu valdījumu viņš iegūst vēlāk, un ja viņš līdz iepriekš norādītā termiņa notecējumam nedod par mantojuma pieņemšanu noteiktu atsauksmi, tad atzīstams, ka viņš to pieņēmis. Bet, ja mantot aicinātais, kura faktiskajā valdījumā mantojums neatrodas, palaiž garām nolikto termiņu, noteikti neizsakot savu gribu, tad atzīstams, ka viņš mantojumu atraidījis.

Lai uzsāktu mantojuma lietu, ir jāvēršas pie zvērināta notāra, kas praktizē apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, un jāiesniedz mantošanas iesniegums. Ja dzīvesvieta nav zināma, tad pie notāra jāvēršas pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

Šeit ir pieejama zvērinātu notāru kontaktinformācija.

Zvērināts notārs pēc tam, kad būs pārliecinājies, ka mantojuma lieta jau neatrodas cita notāra lietvedībā, uzsāks mantojuma lietu, kā arī tiks noskaidrots, vai mirušais savu pēdējo gribu ir noformējis testamentā, mantojuma līgumā vai arī mantos likumiskie mantinieki.

Mantiniekam, ejot pie zvērināta notāra, līdzi jāņem sava pase vai personas apliecība, mantojuma atstājēja miršanas apliecība, radniecību pierādošie dokumenti (dzimšanas apliecības, laulības apliecības), mantojamās mantas saraksts un novērtējums, ja mantots tiek arī kaut kas cits bez nekustamā īpašuma.

Par precīzu iesniedzamo dokumentu sarakstu un citu nepieciešamo rīcību jūs informēs notārs.

Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmtā. Līdz ar to, ja nekustamais īpašums nav reģistrēts zemesgrāmata, būs nepieciešami dokumenti, kas pierādītu jūsu mātes īpašuma tiesības uz to (piemēram, pirkšanas un pārdošanas līgums, tiesas spriedums u. tml.).