Diemžēl jautājums nesatur informāciju, kad tiesas spriedums ir stājies spēkā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 541. panta pirmo daļu (redakcijā, kas ir spēkā no 01.12.2021.) izpildu rakstu pirmās instances vai apelācijas instances tiesa sagatavo pēc sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, – tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

Un saskaņā ar šā panta otro daļu, ja tiesas sprieduma izpildei ir noteikts labprātīgas izpildes termiņš un spriedums nav izpildīts, izpildu raksts ir pieejams tiešsaistes sistēmā piespiedu izpildei pēc labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās.

Ņemot vērā 2021. gadā spēkā stājušos grozījumus Civilprocesa likumā, piedzinējam (ja tiesas spriedums stājies spēkā 2021. gada 1. decembrī vai vēlāk) saskaņā ar jaunu regulējumu vairs nav sākumā jāsaņem izpildu raksts tiesā un ar to jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja. Ja tiesas spriedums netiek pildīts, tagad piedzinējs uzreiz vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kurš izpildu rakstu pats iegūst tiešsaistes sistēmā.

Civilprocesa likuma 549. panta pirmā daļa noteic, ka tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma un likumā noteiktajos gadījumos pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, atbildīgās iestādes vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu.

Piedzinējs pieteikumā norāda parāda summu un/vai piedzīto tiesas izdevumu summu, pieteikumā apliecina, ka spriedums labprātīgi netiek pildīts pilnībā vai daļā (atkarībā no faktiskās situācijas), lūdz zvērinātu tiesu izpildītāju uzsākt piespiedu izpildi un norāda, uz ko būtu vēršama piedziņa (uz parādnieka naudu, kustamu mantu, nekustamo īpašumu utt.).

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā šeit ir pieejamas pieteikuma veidlapas parāda piedziņai un uzturlīdzekļu piedziņai. Un, piemēram, pieteikuma veidlapa parāda piedziņai satur apliecinājumu: “Apliecinu, ka pieteikumā sniegtās ziņas ir patiesas, kā arī apņemos zvērinātu tiesu izpildītāju nekavējoties informēt par jebkādām izmaiņām pieteikumā norādītajās ziņās.”

Tātad tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma, ņemot vērā tajā sniegto informāciju un piedzinēja apliecinājumu, kā arī tiešsaistes sistēmā tiesu izpildītājam pieejamo izpildu rakstu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 555. panta pirmo daļu tiesu izpildītājs, uzsākot nolēmuma izpildi, paziņo parādniekam, nosūtot vai izsniedzot paziņojumu, par pienākumu izpildīt nolēmumu 10 dienu laikā. Ja nolēmums izpildāms nekavējoties, termiņš izpildei nosakāms ne īsāks par trim dienām. Lietās par mantas konfiskācijas izpildi un tāda lēmuma par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības piemērošanu izpildi, kas nenoteic atbildētājam aizliegumu vai pienākumu veikt noteiktas darbības, paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu netiek sūtīts.

Saņemot tiesu izpildītāja paziņojumu, parādnieks ir tiesīgs sniegt atbildi, ka spriedums ir labprātīgi izpildīts, pievienojot attiecīgus pierādījumus.

Civilprocesa likuma 568. panta pirmā prim daļa nosaka: ja izpildu dokumentu izsniedz piedzinējam saskaņā ar šā likuma 565. panta pirmās daļas 1., 3., 6., 8., 9. vai 12. punktu vai pēc izpildu lietas ievešanas tiesu izpildītājs konstatē, ka parādnieks ir izpildījis savas saistības pirms izpildu dokumenta iesniegšanas, sprieduma izpildes izdevumus sedz piedzinējs. Šis noteikums attiecas arī uz šā likuma 567. panta otrās daļas 1., 2., 2.¹, 3. un 5. punktā minētajām lietām.

Tātad, ja piedzinējs nepamatoti vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, viņam jārēķinās ar to, ka viņš pats segs sprieduma izpildes izdevumus. Pēc būtības ar šādām savām darbībām piedzinējs pats rada apstākļus jeb situāciju, kas novedīs viņu pie zaudējumiem.

Ja piedzinējs apzināti iesniedzis nepamatotu pieteikumu tiesu izpildītājam un apzināti sniedzis viņam nepatiesu informāciju par sprieduma neizpildi, parādnieks (šeit šis vārds tiek lietots, ņemot vērā pušu statusus izpildu lietvedības ietvaros) ir tiesīgs aizstāvēt savas tiesības civilprocesuālajā un/vai kriminālprocesuālajā kārtībā.