E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 25047
Lasīšanai: 6 minūtes
1
1
1
1

Pircējam izsolē nav jāpārņem parāda saistības

J
jautā:
17. decembrī, 2021
Oskars

Labdien! Vēlos pieteikties publiskā izsolē, kuru rīko zvērināts tiesu izpildītājs, izsolīta tiek 1/2 domājamās daļas no zemes vienības, piedzinējs ir valsts un pašvaldība. Īpašuma novērtējumā izdarīti pieņēmumi, ka vērtējamais īpašums nav ieķīlāts, apgrūtināts ar parādiem. Informācija no zemesgrāmatas liecina par pretējo, 2007. gadā nostiprinātas ķīlas tiesības par labu SEB bankai. Ķīlas summa vairākus desmitus reižu pārsniedz zemes domājamo daļu tirgus vērtību. 1. Vai ir iespējams, ka izsole tiek rīkota bez SEB bankas ziņas un piekrišanas? Jo banka nav minēta kā piedzinējs un labuma guvējs. 2. Vai pēc iespējamās uzvaras izsolē varēšu domājamo daļu no īpašuma piereģistrēt zemesgrāmatā uz sava vārda? 3. Vai es kā jaunais īpašnieks varēšu dzēst zemesgrāmatā ķīlas atzīmi? 4. Vai man jāpārņem ķīlas parādsaistības? Jau iepriekš lielais paldies par atbildēm!

A
atbild:
26. aprīlī, 2022

Tiesu izpildītajs nekustamo īpašumu neizsola patvaļīgi, bet gan pamatojoties uz tiesas nolēmumu  un izpildu rakstu, līdz ar to nekustamā īpašuma pārdošanai jābūt tiesiski pamatotai.

Ja tiesas nolēmumu parādnieks neapmierina labpratīgi, tad Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tiek veiktas piespiedu piedziņas darbības – arī nekustamā īpašuma pārdošanas izsolē.

Jāņem vēra, ka, pārdodot kopīpašumā esošu nekustamo īpašumu, šīs īpašums tiek aprakstīts visā sastāvā, bet izsolē pārdodama tikai parādnieka tiesība uz viņa daļu, to iepriekš neizdalot (Civilprocesa 618. pants).

Situācijas aprakstā minēts, ka piedzinējs ir valsts un pašvaldība.

Tas nozīmē, ka, visticamāk, piedziņa ir saistīta ar nodokļu parādiem, un atbilstoši Civilprocesa likuma 628. pantam, ja tiek pārdots ar ķīlu apgrūtināts nekustamais īpašums, tad no saņemtajiem naudas līdzekļiem nodokļu parādiem ir prioritāra dzēšana attiecībā pret hipotēkārā kreditora parāda dzēšanu.

Hipotekāro kreditoru par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu informē tiesu izpildītājs – to paredz Civilprocesa likuma 600. panta trešā daļa.

Līdz ar to hipotekārajam kreditoram (bankai) likumā noteiktā kārtībā ir jābūt informētam par izsoli.

Pēc tam, kad nekustamā īpašuma nosolītājs (izsoles uzvarētājs) ir samaksājis visu no viņa pienākošos summu, tiesu izpildītājs iesniedz pieteikumu rajona (pilsētas) tiesā par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda (611. panta trešā daļa).

Lietu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja (persona, kas pārņēmusi nekustamo īpašumu, vai nosolītājs) vārda tiesa izskata rakstveida procesā 30 dienu laikā no tiesu izpildītāja pieteikuma iesniegšanas tiesā. Par lietas izskatīšanu tiesa paziņo tiesu izpildītājam, kā arī piedzinējam, parādniekam, nekustamā īpašuma ieguvējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, hipotekārajam kreditoram un personai, kura iesniegusi sūdzību par nekustamā īpašuma izsoles atzīšanu par neesošu, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

 

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 613. panta piekto daļu, apmierinot pieteikumu, tiesa pieņem lēmumu:

1) par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

2) neatkarīgi no kreditora piekrišanas – par visu zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, par kurām ieguvējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;

3) neatkarīgi no kreditora piekrišanas – par to apgrūtinājumu dzēšanu, kuri pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot (609. pants);

4) par zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto aizlieguma atzīmju dzēšanu;

5) par sūdzības par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu noraidīšanu, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

Noraidot pieteikumu, tiesa atzīst izsoli par spēkā neesošu.

Tas nozīmē: ja tiesa apmierina iepriekš minēto tiesu izpildītāja iesniegumu, tad pircējs var nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu.

Atbilstoši Civillikuma 2088. pantam pēc tam, kad vairāksolītājs izpildījis izsoles nosacījumus, visas uz pārdoto nekustamo īpašumu gulošās ķīlas tiesības, kuras viņš nepārved uz sevi, izbeidzas. Reālnastas pāriet uz pircēju.

Tas nozīmē, ka ķīlas tiesības zemesgrāmata tiek dzēstas un pircējam parādnieka ķīlas tiesības nav jāpārņem (ja vien tas nav kāds īpašais nosacījums konkrētā gadījuma), bet, jāņem vērā, ka var būt jāpārņem citi ar nekustamo īpašumu saistītie apgrūtinājumi (ja tādi ir), piemēram, reāllnastas (skat. Civillikuma 1260. pantu un turpmākos pantus), savukārt  attiecībā uz noslēgtajiem īres/nomas līgumiem jāievēro to izbeigšanas regulējums.

Par neskaidrajiem jautajumiem konkrētajā gadījumā aicinu konsultēties ar tiesu izpildītāju, kurš rīko nekustamā īpašuma izsoli.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 168 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU