E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 24412
Lasīšanai: 5 minūtes

Invaliditāti nosaka, ņemot vērā traucējumu un funkcionālo spēju kopējo novērtējumu

J
jautā:
07. oktobrī, 2021
Sandra Krafta

Ja man ir konstatēts sadrupis starpskriemeļu disks jau pirms 20 gadiem un strauji pasliktinās veselība, neesmu darbspējīga, vai man pienākas invaliditātes grupa? Kā man rīkoties, ja ģimenes ārsts tam nepiekrīt, meklē dažādus argumentus, lai to atteiktu? Vai es varu sūdzēt tiesā ārstu par prostatas vēža slimniekam nepiešķirto invaliditātes grupu (septiņu gadu laikā) arī pēc viņa nāves (būdama vīrieša meita) un prasīt kompensāciju par morālo kaitējumu? Ārsta atbilde vienmēr bija noraidoša, grupa nepienākas.

A
atbild:
02. novembrī, 2021
Edīte Brikmane
LV portāls

Vispirms jāuzsver, ka LV portāls sniedz informāciju par tiesību aktiem un nevar vērtēt pacienta veselības stāvokli. To, vai pacientam varētu tikt noteikta invaliditāte, ņemot vērā vispārējo veselības stāvokli, medicīniskās izmeklēšanas un ārstēšanas rezultātus, vispirms izvērtē ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts, kurš lemj par cilvēka nosūtīšanu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nodaļu (VDEĀVK) invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Invaliditātes ekspertīzes laikā tiek lemts, vai cilvēkam noteikt invaliditāti. Tātad par to, kādas ir iespējas, ka Jums varētu tikt noteikta invaliditāte, jājautā ģimenes ārstam vai ārstējošajam ārstam.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par prognozējamās invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” 11. punkts paredz, ka “invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ tā nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms ekspertīzes veikšanas dienas, tai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi un to apliecina medicīniskie dokumenti”.

Invaliditātes un darbspēju ekspertīzi var veikt agrāk, ja personai veselības traucējumi ir smagi un ar nelabvēlīgu prognozi vai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi (12. punkts).

Veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtēšanas kritēriji ir uzskaitīti MK noteikumu 5. pielikumā. Pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju zaudējumu ir veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais novērtējums (nevis kāda konkrēta diagnoze).

Veicot funkcionālo spēju novērtējumu, komisijas ārsts nosaka funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma pakāpi (viegla, mērena, smaga, ļoti smaga) šādās kategorijās:

  • specifiskās garīgās funkcijas;
  • sensorās funkcijas un sāpes;
  • sirds un asinsvadu, asinsrades, imūnās un elpošanas sistēmu funkcijas;
  • nervu, muskuļu, skeleta un ar kustībām saistītās funkcijas;
  • mācīšanās un zināšanu lietošana;
  • komunikācija;
  • mobilitāte;
  • pašaprūpe;
  • mijiedarbība un attiecības ar citiem cilvēkiem.

Nosakot funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma pakāpi, komisijas ārsts ņem vērā funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma izteiktību, aktivitātes veikšanas kvalitāti, tempu, patērēto enerģiju un sasniegto rezultātu.

Apkopojot veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtējumu, eksperts izdara gala slēdzienu par klienta funkcionēšanas ierobežojumu, kā arī izsaka viedokli par ierobežojuma stabilitāti un prognozi.

Attiecīgi šis veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais novērtējums ir pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju zudumu.

Proti, invaliditāti nenosaka, ja funkcionēšanas ierobežojumu nav vai tie ir viegli (vispārējo darbspēju zaudējums līdz 24%).

Ja funkcionēšanas ierobežojumi ir mēreni, nosaka 3. grupas invaliditāti. Proti, funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai ierobežojums būtu smags. Pacients ikdienas dzīves aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā (vispārējo darbspēju zaudējums 25%—59%).

2. grupas invaliditāti nosaka, ja funkcionēšana ir būtiski ierobežota. Proti, ierobežojums ir lielāks par mērenu, bet tas nav ļoti smags. Pacients ikdienas dzīves aktivitāšu lielāko daļu var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā, epizodiski nepieciešama palīdzība vai uzraudzība (vispārējo darbspēju zaudējums 60%—79%).

Ja funkcionēšanas ierobežojumi ir ļoti smagi – funkcionēšana ir ļoti ierobežota vai praktiski nav iespējama, ir nepieciešamība pēc pastāvīgas vai biežas epizodiskas palīdzības vai uzraudzības ikdienas dzīves aktivitātēs –, nosakāma 1. invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 80%—100%.

Plašāk Labklājības ministrijas skaidrojumā – Invaliditātes statuss. Kam un kā to piešķir?

Gadījumā, ja Jums ir radušās šaubas par ārsta, medicīnas personāla vai ārstniecības iestādes darba kvalitāti (piemēram, neapmierina veiktā izmeklēšana vai ārstēšana), sākotnēji problēmu ieteicams risināt ar ārstniecības iestādes vadību. Taču Jums ir iespēja iesniegt iesniegumu Veselības inspekcijā, ja neizdodas rast risinājumu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU