No jautājumā ietvertā apraksta nevar konstatēt, vai parāda piedziņas rezultātā ir vai nav veiktas darbības, kuru rezultātā varētu būt radušies pamatoti parāda atgūšanas izdevumi. Normatīvajos aktos 17 eiro ir noteikts kā maksimālais pamatoto parāda atgūšanas izdevumu apmērs.

Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. punktā noteikti divi dažādi pamatoto izdevumu veidi:

• par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā 7 eiro;
• par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 eiro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Šie noteikumi ir spēkā, kopš 2014. gada 1. janvāra jeb brīža, kad Latvijā tika mainīta naudas valūta, tātad tie ir attiecināmi arī uz 2019. gada noteikumiem. Ievērojot iepriekš minēto, var secināt, ka var būt pamats arī 17 eiro piedziņai par pamatotajiem parāda atgūšanas izdevumiem.

Likumiskie 6% procenti gadā var tikt prasīti, pamatojoties uz Civillikuma 1765. panta noteikumiem, un likumiskos procentus var pieprasīt reizē ar parāda atgūšanas izdevumiem.