Darba likuma 145. panta “Pārtraukumi darbā” pirmā daļa noteic, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām.

Panta otrā daļa noteic, ka pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm, bet darba devējs var noteikt arī garāku pārtraukumu, piemēram, vienu stundu.

Ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, darba koplīgumā var noteikt citu pārtraukuma piešķiršanas kārtību.

Pārtraukumu neieskaita darba laikā, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi.

Likums “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” nosaka darbinieku tiesības uz tīru, ar tabakas un augu smēķēšanas produktu dūmiem nepiesārņotu darba telpu. Tādējādi darba devējs kā vienu no darba aizsardzības pasākumiem darba vidē var realizēt nesmēķēšanas politiku un aizliegt darbiniekiem smēķēt.

Neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir aizliedzis smēķēt darbavietā vai atvēlējis īpašas vietas, kur to darīt, viņam ir tiesības prasīt, lai darbinieki ik pa brīdim nepavada darba laiku smēķējot, bet gan strādā.

Darba likums paredz, ka ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.  Tāpat Darba likums paredz, ka darbiniekam ir pienākums veikt darbu noteiktā darba laika ietvaros. Saskaņā ar Darba likuma 49. pantu “Darbinieka saistības izpildījuma noteikšana” darbinieka saistības izpildījuma veidu, apmēru, laiku un vietu darba līgumā nosaka darba devējs. Darba likuma izpratnē darba laiks ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā.

Pārtraukuma laikā darbiniekam ir tiesības atstāt savu darba vietu, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos nav noteikts citādi. Tas nozīmē, ka pārtraukumam darbā vajadzētu būt tam laikam, kad darbiniekam būtu jāpaspēj uzsmēķēt, bet citā laikā viņam ir jāstrādā.

Rezumējot iepriekšminēto, jums par darba pārtraukumu organizēšanu, tostarp pārtraukumu ilgumu, tiesībām doties smēķēt utt. ir jāmeklē informācija pie darba devēja. Parasti šo kārtību nosaka darba kārtības noteikumos.