E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 23837
Lasīšanai: 5 minūtes
1
2
1
2

Parādnieka tiesības un pienākumi

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
01. augustā, 2021
Anna

Labdien! Ir parāds pie tiesu izpildītāja (ZTI). Apzinos, ka jāsamaksā, un neizvairos no atbildības, vienmēr esmu atbildējusi uz vēstulēm. Nobloķēts konts. Atstāts minimālās algas apmērā (saprotu). Viss, kas ir virs 500 eiro, aiziet parāda dzēšanai, bet esmu bērna kopšanas atvaļinājumā. Zinu, ka no pabalstiem var izmantot līdzekļus parāda dzēšanai. Pašreiz man VSAA ieskaita 564,03 eiro (bērns ir manā apgādībā, jo ar bērna tēvu kopa nedzīvojam, par to cits stāsts). Bet man ZTI skaita nost arī tos 64,03 eiro par apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu (mani ienākumi ir 500 eiro + 171 eiro). Vai es kaut ko varu darīt, lai atgūtu tos 64,03 eiro? Vai jāraksta kāds iesniegums? Tagad tā man ir liela nauda, jo ir parādi par komunālajiem pakalpojumiem un citi maksājumi. Šo naudu atskaita jau 4 mēnešus. Konta izraksti tika iesniegti, izraksts, ka bērns ir manā apgādībā, arī. Tāpat arī bērna dzimšanas apliecības foto.

A
atbild:
05. augustā, 2021

Nezinot visus lietas faktiskos apstākļus, varam sniegt vispārīgu atbildi.

Tiesu izpildītājs bankas kontu apķīlā saskaņā ar Civilprocesa likuma 599.1 panta normām: (1) Vēršot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem kredītiestādē vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, tiesu izpildītājs sagatavo un nosūta kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu rīkojumā norādītajā apmērā. Rīkojumu saskaņā ar kontu reģistra ziņām par parādnieka atvērtajiem kontiem nosūta attiecīgajai kredītiestādei vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā rīkojumā tiesu izpildītājs attiecībā uz parādnieku – fizisko personu – vienai no kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem norāda šā likuma 1. pielikuma 3. punktā noteikto ierobežojumu (250 eiro vai 500 eiro – atkarībā no parādsaistību veida).

(6) Parādniekam – fiziskajai personai – ir tiesības informēt tiesu izpildītāju par kontu, kurā tam saglabājami kā neapķīlāti naudas līdzekļi šā likuma 1. pielikuma 3. punktā noteiktajā apmērā.

Parādnieka pienākumi ir noteikti Civilprocesa likuma 552. pantā: (1) Parādnieks pēc uzaicinājuma ierodas pie tiesu izpildītāja un sniedz paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu, vienlaikus informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu (596. pants).

(2) Parādnieks paziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai deklarētās dzīvesvietas, deklarācijā norādītās papildu adreses vai dzīvesvietas maiņu nolēmuma izpildes laikā, kā arī par papildu ienākumu avotiem.

(3) Ja parādnieks pēc uzaicinājuma neierodas pie tiesu izpildītāja, atsakās dot paskaidrojumus vai nesniedz likumā noteiktās ziņas, tiesu izpildītājs var griezties tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par šīs personas atbildību. Tiesa var pieņemt lēmumu par parādnieka atvešanu piespiedu kārtā, kā arī uzlikt viņam naudas sodu: fiziskajai personai līdz 80 eiro, bet amatpersonai – līdz 360 eiro. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakussūdzību.

(4) Ja tiek konstatēts, ka parādnieks sniedzis nepatiesas ziņas, tiesu izpildītājs nosūta iesniegumu prokuroram.

Kamēr parādnieka konts ir bloķēts, persona var ar pasi vai ID karti izņemt skaidrā naudā bankas filiālē 250 vai 500 eiro atkarībā no parādsaistību veida mēneša ietvaros.

Ja tiesu izpildītājs ir vērsis piedziņu uz naudas līdzekļiem, uz kuriem pēc likuma piedziņa nav vēršama, tad viņš par to ir jāinformē (iesnieguma veidā, klāt pievienojot konta pārskatu). Tiesu izpildītājs, apķīlājot bankas kontu, neredz, kādi naudas līdzekļi tajā atrodas un tiek ieskaitīti.

Summas, uz kurām piedziņu nevar vērst, ir noteiktas Civilprocesa likuma 596. pantā:

Piedziņu nevar vērst uz:

1) atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;

2) kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;

3) darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;

4) sociālās palīdzības pabalstiem;

5) bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas