Ekonomikas ministrija skaidro, ka atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 45.pantam pašvaldībām ir tiesības izlemt par tādu dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu pārņemšanu, kuri atrodas valsts īpašumā vai ir piekritīgi valstij.

Ja pašvaldība pieņem lēmumu pārņemt tai piedāvāto īpašumu, tas, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, tiek nodots valstij. Savukārt, ja attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Kārtība, kādā īpašumi tiek atzīti par valstij piekritīgiem, ir noteikta Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.315 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā”, kuru 4.punkts paredz, ka valstij piekritīgā manta ir valsts labā konfiscētā manta, bezīpašnieka un bezmantinieka manta, atrastā manta, kas pāriet valsts kā atradēja īpašumā, atrastā apslēptā manta, politisko organizāciju (partiju) pretlikumīgi iegūtā manta, tai skaitā anonīmi un pretlikumīgi saņemtais dāvinājums (ziedojums), manta, no kuras persona atteikusies par labu valstij, kā arī pēc mantošanas tiesībām valsts īpašumā pārgājusī manta un valsts amatpersonu ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot likumā noteiktos ierobežojumus.

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, kas stāsies spēkā 2013.gada 1.jūlijā, paredz, ka turpmāk zvērināts tiesu izpildītājs pārņems mantu, kas atzīta par bezmantinieku mantu un ir piekritīga valstij, nodrošinot tās pārvaldīšanu, apsardzību un realizāciju, kā arī uz šo mantu pieteikto kreditoru pretenziju apmierināšanu.

Savukārt likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (pašlaik pieņemts Saeimā 2.lasījumā) paredz pašvaldības tiesības izvērtēt, vai šis nekustamais īpašums ir nepieciešams tās funkciju veikšanai, un izlemt par tās pārņemšanu, sedzot kreditoru prasījumus nekustamā īpašuma novērtējuma apmērā.

Fizisko personu maksātnespējas procesa ietvaros veiktās darbības ir noteiktas Maksātnespējas likumā, kura 128.panta ceturtā daļa paredz, ka bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 148.pantam nodrošinātais kreditors un parādnieks var noslēgt vienošanos par to, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, kas ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram. Ja parādniekam pēc bankrota procedūras pabeigšanas tiek piemērota saistību dzēšanas procedūra, minētā vienošanās starp parādnieku un nodrošināto kreditoru paliek spēkā, taču nodrošinātais kreditors ir tiesīgs atkāpties no noslēgtās vienošanās un lūgt par nodrošinājumu kalpojošās parādnieka mantas pārdošanu, ja netiek veikti vienošanās nosacījumos paredzētie maksājumi.

Minētais likums neparedz, ka pēc fiziskas personas bankrota procedūras pasludināšanas nekustamais īpašums būtu nododams pašvaldībai, kā arī Ekonomikas ministrijas rīcībā nav informācijas, ka tiktu virzīts šāda satura likumprojekts.