Darba likuma 75. panta pirmā daļa noteic, ka visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām. 

Darba likuma 75. panta astotā daļa nosaka: “Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā”.

Darba likuma 75. panta ceturtā daļa noteic, ka dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā.

Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos. Tāpat arī laiks, kad darbiniekam tika piešķirts slimības palīdzības pabalsts un par kuru Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra izmaksāja pabalstu, netiek ņemts vērā, aprēķinot vidējo izpeļņu.

Piemēram, ja darbiniekam 30.06.2021. izmaksājama vidējā izpeļņa, tad darba devējs saskaita darbinieka darba algu par laiku no 2020. gada decembra līdz 2021. gada maijam (jūnijs netiek ņemts vērā), kurā darbinieks faktiski ir veicis darbu, kā arī pieskaita šajā periodā izmaksātās piemaksas un prēmijas.

Tikai gadījumos, kad pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma.