Civillikuma 1067. panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tādējādi sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Civillikuma 1068. panta pirmajā daļā noteikts, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Saskaņā ar šo Civillikuma pantu ikviens kopīpašnieks neatkarīgi no viņam piederošās domājamās daļas lieluma var nepiekrist cita kopīpašnieka rīcībai ar kopējo lietu un var prasīt atlīdzināt zaudējumus, ja tādi radušies. Ņemot vērā Civillikumā noteikto regulējumu, iespējami divi situācijas risinājumi.

Pirmkārt, ar kopīpašuma līgumu vai tiesas spriedumu var tikt noteikta kopējās lietas dalīta lietošana, ievērojot Civillikuma 1070. pantā noteikto. Tātad kopīpašnieki var vienoties arī par dalītu zemes lietošanu. Šādā gadījumā kopīpašniekiem par īpašuma dalītu lietošanu jāvienojas mutiski. Panākot vienošanos, kopīpašnieki veic teritorijas mērīšanu un robežas iezīmē teritorijas plānā. Šīs darbības var veikt arī sertificēts mērnieks. Tad būtu jānoslēdz līgums par kopīpašuma dalītas lietošanas kārtību, pievienojot plānu ar iezīmētām robežām. Kopīpašuma lietošanas kārtības līgumu var nostiprināt zemesgrāmatā, lai nostiprinātās tiesības ir saistošas trešajām personām (atsavināšanas, izīrēšanas un citos gadījumos).  

Minētajā līgumā tostarp var paredzēt kārtību bišu stropu novietošanai. Protams, ka šajā gadījumā bišu stropa īpašniekam ir saistoša Civillikumā noteiktā kārtība (Civillikuma 936. p.–939. p.), arī Civillikuma 1101. pants par bišu saimes novietošanu. Domstarpības starp jaunajiem kaimiņiem, piemēram, var rasties, privātīpašniekam pārdodot kādu no zemesgabaliem, ja bišu stropi būs novietoti, neievērojot noteikto Civillikuma kārtību. Civillikuma normas ir prioritāras, un tās nevar būt pretrunā ar līgumā noteikto kārtību.

Otrkārt, ja vienošanos (koplietošanas kārtības līgumu) nevar noslēgt, kopīpašniekam ir tiesības vērsties ar prasību tiesā, prasot kopīpašuma izbeigšanu, to sadalot. Saskaņā ar Civillikuma 1074. pantu nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim, turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu, vēršoties tiesā ar prasību. Tiesa par kopīpašuma sadali lemj saskaņā ar Civillikuma 1075. pantu. Jāņem vērā arī Civillikuma 1075. panta piezīme: dalot kopīpašumu, kurā ietilpst ārpus pilsētu administratīvām robežām esoša lauksaimnieciska rakstura zeme, piemērojami 741. panta otrās daļas, 742. un 745. panta noteikumi, kuru mērķis ir panākt, lai lauksaimnieciska rakstura zemesgabals pēc iespējas netiktu reāli sadalīts un nonāktu tās personas rokās, kura ir vispiemērotākā šī zemesgabala apsaimniekošanai.