Vispirms norādām, ka saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 (turpmāk: regula) 18. apsvērumu šo regulu nepiemēro personas datu apstrādei, kuru veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā un kura tādējādi nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību. Personiski vai mājsaimnieciski pasākumi varētu ietvert korespondenci un adrešu sarakstu turēšanu vai sociālo tīklošanos un tiešsaistes darbības, ko veic saistībā ar šādiem pasākumiem. Tomēr šo regulu piemēro pārziņiem vai apstrādātājiem, kas nodrošina personas datu apstrādes līdzekļus šādām personiska vai mājsaimnieciska rakstura darbībām.

Regulas 153. apsvērums nosaka: dalībvalstu tiesību aktos būtu jāsaglabā līdzsvars starp noteikumiem, ar kuriem reglamentē vārda un informācijas brīvību, tostarp žurnālistu izteiksmes, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes brīvību, un tiesībām uz personas datu aizsardzību saskaņā ar šo regulu. Uz personas datu apstrādi tikai žurnālistikas vajadzībām vai akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām būtu jāattiecas atkāpēm vai izņēmumiem no atsevišķiem šīs regulas noteikumiem, ja tas vajadzīgs, lai panāktu līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un tiesībām uz vārda un informācijas brīvību, jo īpaši tiesībām saņemt un sniegt informāciju, kā tas ietverts hartas 11. pantā. Tas būtu jo īpaši jāpiemēro personas datu apstrādei audiovizuālajā jomā un ziņu arhīvos, un preses bibliotēkās. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpieņem leģislatīvi pasākumi, kuros noteikti izņēmumi un atkāpes, kas ir nepieciešamas minēto pamattiesību līdzsvara nodrošināšanai. Dalībvalstīm būtu jāpieņem šādi izņēmumi un atkāpes par vispārīgajiem principiem, datu subjektu tiesībām, pārziņiem un apstrādātājiem, personas datu nosūtīšanu uz trešajām valstīm vai starptautiskām organizācijām, neatkarīgām uzraudzības iestādēm, sadarbību un konsekvenci un par īpašām datu apstrādes situācijām. Ja šādi izņēmumi vai atkāpes dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi, būtu jāpiemēro tās dalībvalsts tiesību akti, kuri attiecas uz pārzini. Lai vārda brīvības īpaši svarīgā loma katrā demokrātiskā sabiedrībā būtu pietiekami ņemta vērā, jēdzieni, kas saistīti ar šo brīvību, piemēram, jēdziens “žurnālistika”, ir jāinterpretē plaši.

Latvijas Republikas nacionālā tiesību akta “Fizisko personu datu apstrādes likums” 32. pantā “Datu apstrāde” saistībā ar vārda un informācijas brīvību noteikts, ka:

(1) Personai ir tiesības apstrādāt datus akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, kā arī apstrādāt datus žurnālistikas vajadzībām, ja tas tiek darīts ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses.

(2) Apstrādājot datus žurnālistikas vajadzībām, datu regulas noteikumi (izņemot 5. pantu) netiek piemēroti, ja ir konstatējami visi šādi nosacījumi:

1) datu apstrādi veic, lai īstenotu tiesības uz vārda un informācijas brīvību, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi, un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzība un kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm;

2) datu apstrādi veic ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses;

3) datu regulas noteikumu ievērošana nav savietojama vai liedz īstenot tiesības uz vārda un informācijas brīvību.

Tādējādi, ja jūs sniedzat savu viedokli par ārsta sniegtajiem pakalpojumiem un to kvalitāti, tad normatīvie akti nav pārkāpti.

Ņemot vērā apstākļus, ka ārsts sniedz savus pakalpojumus ne tikai jums, bet plašam sabiedrības lokam, sabiedrībai ir tiesības būt informētai par attiecīgā ārsta sniegto pakalpojumu kvalitāti – tādējādi tas skar sabiedrības vai tās daļas intereses.

Bez šaubām, lietā ir nozīme, kādu tieši komentāru jūs ievietojāt (vai netika aizskarts konkrētā ārsta gods un cieņa (personīgi aizvainojumi), netika izteikti draudi, naida runa u. tml.). Ja komentārs ir attiecināms tieši uz ārsta profesionālo darbību un saņemto pakalpojumu kvalitāti, tad jūsu rīcība ir attaisnojama regulas un nacionālo tiesību aktu izpratnē.

Bez minētā par attiecīgā ārsta sniegto pakalpojumu kvalitāti jums ir tiesības iesniegt sūdzību Veselības aprūpes profesionālās kvalitātes un darbspējas ekspertīzes kontroles inspekcijā (MADEKI).