Algas nodokļa grāmatiņā, kas bija papīra formā, ir ieraksti par darbavietām līdz 2014. gada 1. jūnijam. Pēc šī datuma algas nodokļa grāmatiņa ir elektroniskā formā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Ja līdz 2014. gada 1. jūnijam bija izsniegta grāmatiņa papīra formā, tad tai jāatrodas vai nu pie darba devēja, kuram tā bija iesniegta, vai arī pie jums, ja darba devējs jums to ir atdevis. VID papīra grāmatiņas automātiski aizstāja ar elektroniskajām grāmatiņām.

Ir vairākas iespējas, kā varat uzzināt par darba periodiem, ja strādājāt legāli.

VID EDS sadaļas “Pārskati” apakšsadaļā “Par nodokļu maksātāju iesniegtās ziņas” pārskatā “Darba vietas un nodarbinātības periodi” var redzēt visu darba devēju, pie kuriem strādāts, deklarētos darba periodus. Pieejami dati, sākot no 1996. gada 1. janvāra. Šo informāciju var izdrukāt.

Lai reģistrētos EDS (piekļūtu saviem datiem), ir iespējams izmantot kādu no portalā latvija.lv piedāvātajām autentificēšanās iespējām – internetbanku, elektronisko identifikācijas karti (eID) vai drošu elektronisko parakstu (eParakstu).

Vēl viena iespēja. Tā kā darba ņēmējs ir obligāti sociāli apdrošināms, visa informācija pēc 1996. gada glabājas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācijas sistēmā.

Uzziņu par darba periodiem var iegūt, izmantojot VSAA e-pakalpojumu “Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem”, kas ir pieejams portālā latvija.lv.

Lai saņemtu elektroniski sagatavoto uzziņu, jānorāda periods, piemēram, no 01.2001. līdz 01.2021.

Uzziņā ir informācija par visiem iemaksu veicējiem, algu iemaksām katru mēnesi, kā arī norādītas darbavietas un atlaišanas iemesls.

Šajās uzziņās ir darbavietas.

Savukārt informācija par amatu/profesiju ir norādīta darba līgumos. Darba likuma 40. panta piektā daļa paredz, ka darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs – pie darba devēja. Tātad – darba līguma vienam eksmplāram ir jābūt pie darba devēja, otram: pie darbinieka.

Likums paredz, ka darba līgumā norāda:

1) darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu, darba devēja vārdu, uzvārdu (nosaukumu), personas kodu vai reģistrācijas numuru un adresi;

2) darba tiesisko attiecību sākuma datumu;

3) darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku);

4) darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, to, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās);

5) darbinieka arodu, amatu, specialitāti (profesiju) atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu u. c.

Izziņu par darba gaitām var pieprasīt arhīvā. Arhīva izziņas sagatavošana ir maksas pakalpojums.

Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumi Nr. 690 “Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem” nosaka glabāšanas termiņu tiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska nozīme.

Dokumentus sagatavo un nodod glabāšanai valsts arhīvā saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumiem Nr. 749 “Kārtība, kādā nodod dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā”.

Specifiskiem dokumentiem var būt noteikts cits glabāšanas termiņš. Piemēram, obligātās veselības pārbaudes karšu glabāšanas termiņu nosaka MK noteikumu Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 59. punkts: “Veselības pārbaudes kartes darba devējs glabā ne mazāk kā 10 gadus. Pēc tam tās nodod arhīvā atbilstoši normatīvajos aktos par dokumentu glabāšanu un nodošanu arhīvā noteiktajām prasībām.”