Labdien! Kā rīkoties, ja trīspadsmitgadīga meitene nevēlas kontaktēties ar savu māti, kura dzīvo Anglijā? Māte uzskata, ka tēvs viņai neļauj komunicēt, un visu laiku terorizē ģimeni ar īsziņām. Aizskar ne tikai viņu, bet arī pārējos ģimenes locekļus. Meitenei ar tiesas lēmumu ir noteikta dzīvesvieta pie tēva. Mātei ir saskarsmes tiesības, taču meitene kategoriski atsakās runāt ar viņu. Pastāvīgi dzīvojam morāli iespaidoti, jo ir jāpacieš neadekvātas, uzbrūkošas mātes vēstules. Saprotam, ka nevaram nesniegt viņai ziņas par meitas veselības stāvokli un sekmēm, tāpēc to arī izdarām. Meitene kādreiz ir cietusi no mātes puses fizisku vardarbību. Kāda ir iespēja atbrīvoties no šāda veida uzbrukumiem, un ko mēs varētu iesākt, lai izbeigtu jebkādus kontaktus ar šo sievieti un pasargātu gan vīra bērnu, gan arī pārējos bērnus no šāda veida psiholoģiskās spriedzes? Sarakste ir saglabāta, un arī pati meitene apgalvo, ka nevēlas nekādus kontaktus. Paldies!
Saskaņā ar Civillikuma 181. panta pirmajā daļā noteikto bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Ņemot vērā, ka likums neuzliek bērnam pa pienākumu uzturēt ar kādu no vecākiem tiešus kontaktus, tas, vai bērns izmantos šādas savas tiesības, paliek paša bērna ziņā.
Konkrētajā gadījumā, ja meita tiešām nevēlas kontaktēties ar māti, viņai tas piespiedu kārtā nebūtu jādara.
Ja mātei pret to ir iebildumi, viņai ir visas tiesības vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, lai risinātu situāciju.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!