Jebkādām vecāku darbībām, kas attiecas uz bērnu, primāri ir jābūt bērna interesēm atbilstošām. Situācija, kuru aprakstāt, diez vai būtu par tādu uzskatāma. Līdz ar to jums kā mātei ir pienākums rūpēties par to, lai bērns no otra vecāka puses netiktu apdraudēts. Šajā gadījumā apdraudējuma novēršana, ja citādi nav iespējams, panākama ar saskarsmes tiesību ierobežošanu otram vecākam. Ja nespējat savstarpēji vienoties, problēmjautājums primāri risināms bāriņtiesā.

Bāriņtiesa ir institūcija, kas ir tiesīga izšķirt vecāku domstarpības aizgādības jautājumos, kā arī pieņemt lēmumu. (Bāriņtiesu likuma 19. panta otrā daļa).

Turklāt, lai objektīvi novērtētu situāciju, bāriņtiesai arī ir tiesības saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 16. panta 7. punktu lūgt psihologu veikt personas vai ģimenes psiholoģisko izpēti un saņemt psihologa atzinumu par izpētes rezultātiem, no kā var būt atkarīga saskarsmes kārtības noteikšana, ja jūs šim nolūkam izlemtu vērsties tiesā.

Ievērojot, ka bērns ir pietiekami apzinātā vecumā un ir spējīgs paust savu viedokli, tas būtu ņemams vērā. Ja bērns, piemēram, pats neuzskata par nepieciešamu tikties ar tēvu viņa dzīvesveida vai citu apstākļu dēļ, bērnam uz to ir ar likumu noteiktas tiesības, kas nostiprinātas Civillikuma 181. panta trešajā daļā un nenoteic bērna pienākumu uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar tuviniekiem.