Civillikuma 865. pants noteic, ka kādai lietai taisītie izdevumi ir vai nu nepieciešami, ar kuriem pašu tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojā ejas, sabrukuma vai izpostījuma, vai derīgi, kas uzlabo lietu, proti, pavairo ienākumu no tās, vai, beidzot, greznuma izdevumi, kas padara to tikai ērtāku, patīkamāku vai daiļāku.

Civillikuma 866. pants nosaka: nepieciešamie izdevumi atlīdzināmi katram, kas tos taisījis, izņemot personu, kas lietu dabūjusi noziedzīgā ceļā. Savukārt 867. pants nosaka: derīgie izdevumi atlīdzināmi tikai tam, kas valdījis svešu lietu labā ticībā kā savu paša, ja vien viņš jau nav dabūjis atlīdzību, saņemot no šās lietas ienākumus, kas šādos gadījumos jāieskaita. Šie izdevumi atlīdzināmi tikai tādā apmērā, kādā tie paaugstinājuši lietas vērtību. Bet, ja šis paaugstinājums pārsniedz pašu izdevumu apmēru, tad var atprasīt tikai šos izdevumus. Kas, nebūdams labticīgs, taisa svešai lietai derīgus izdevumus, tas gan nevar prasīt, lai tos atlīdzina, bet var atņemt savus uzlabojumus, ja tas viņam ir izdevīgi un ja to var izdarīt, nekaitējot galvenajai lietai.

868. pants nosaka: kas bez uzdevuma taisījis svešai lietai greznuma izdevumus, tas nevar prasīt, lai tos atlīdzina, bet arī var atņemt savus izdaiļojumus, ja tas viņam ir izdevīgi un ja to var izdarīt, nekaitējot galvenajai lietai.

Ņemot vērā jautājumā aprakstīto situāciju, jūs esat ieguvis īpašumu mantošanas ceļā. Tādējādi saņēmāt mantojuma apliecību nevis uz visu īpašumu, bet tikai uz tā daļu (bez 1/6 daļas). Līdz ar to jums jau sākotnēji bija zināmas īpašuma tiesību apjoms. Veicot uzlabojumus īpašumā 15 gadu garumā, šādu (attiecināmo) izdevumu segšana jums bija jāsaskaņo arī ar 1/6 daļas īpašnieku (jo šie uzlabojumi attiecas arī uz 1/6 daļu). Lietā nav pamata uzskatīt, ka šāds noregulējums (vienošanās) nav bijis. Kā tas norādīts jautājumā, jūs apdzīvojāt visu īpašumu (tai skaitā arī 1/6 daļu), kas jums nepieder. Tādējādi secināms, ka jums ir bijusi vienošanās ar 1/6 daļas īpašnieku par īpašuma lietošanas tiesību noteikšanu un izdevumu segšanas kārtību. Tādējādi secināms, ka visa laika periodā jūs uzlabojāt un uzturējāt visu īpašumu, tostarp arī svešu īpašumu (1/6 daļu), un esat taisījis izdevumus šai personai par labu.

Līdz ar to pēc 1/6 daļas īpašnieka nāves īpašuma 1/6 daļa turpmāk nav mantota un ir pārgājusi valsts īpašumā (kā bezsaimnieka manta). Pēc tam šādu mantu nodod attiecīgās pašvaldības rīcībā, un pašvaldība šobrīd jums piedāvā šo 1/6 daļu izpirkt uz pirmpirkuma tiesību pamata. Lai noteiktu īpašuma vērtību (1/6 daļai), ir nepieciešams šī īpašuma vērtējums. Kā jūs to norādāt jautājumā, šāds vērtējums jau ir veikts. Uz vērtējuma pamata ir noteikta 1/6 daļas vērtība. Tādējādi faktiski lietā secināms, ka jums ir jāizpērk 1/6 daļa, kuras vērtību jūs pats esat paaugstinājis (kopējo īpašuma vērtību, tai skaitā 1/6 daļu).

Šajā situācijā diemžēl jāsecina, ka lietu nesakārtotības dēļ (15 gadu garumā), kā arī tādēļ, ka neesat atklājis mantojuma lietu pēc 1/6 daļas īpašnieka nāves un neesat pieteicies kā mantinieks uz mantojuma masu (attiecīgajām daļām (1/6 daļu)) kā kreditors ar patstāvīgam prasījuma tiesībām (ieguldīto naudas ieguldījumu apmērā kas attiecas uz 1/6 daļu), mantai ir noteikts bezsaimnieka mantas statuss. Lai iegūtu šo īpašuma daļu savā īpašumā, jums tā ir jāiegādājas par tās reālo (novērtēto) cenu.