Noteiktās situācijās, izmaksājot darbiniekam naudas summas, tās aprēķina, piemērojot vidējo izpeļņu. Vidējās izpeļņas aprēķina kārtību nosaka Darba likuma 75. pants. Piemēram, aprēķinot atvaļinājuma vai papildatvaļinājuma naudu, piemēro vidējās izpeļņas aprēķinu.

Aprēķinot vidējo izpeļņu, normālā situācijā tiek ņemts vērā sešu mēnešu periods un visas šajā laikā darbiniekam saistībā ar darbu izmaksātās summas, tostarp darba alga, piemaksas, prēmijas, virsstundas. Vidējā izpeļņā netiek ieskaitīti darbiniekam šajā periodā izmaksātie pabalsti. Piemēram, ja darba devējs atbilstoši koplīgumam darbiniekam ir izmaksājis pabalstu saistībā ar laulībām, tad šī summa vidējās izpeļņas aprēķinā neietilps. Taču, ja sešu mēnešu periodā pie darba algas ir izmaksātas ikmēneša piemaksas vai saņemta prēmija, tad vidējo izpeļņu aprēķinās no visām nosauktajām summām. Jo lielāka būs kopsumma, jo lielāka vidējā izpeļņa.

Prēmiju izmaksāšanas noteikumi parasti ir uzņēmuma iekšējā kārtībā pieņemts dokuments, kurā tiek noteikta prēmiju saņemšanas kārtība un aprēķināšana. Savukārt piemaksas par papildu darbu, ar darbinieku vienojoties, parasti nosaka konkrētas summas apmērā vai procentuālā apmērā no darba algas. Piemēram, ikmēneša piemaksa 80 eiro apmērā par konkrēta papildu pienākuma izpildi vai 20% apmērā no darbiniekam noteiktās darba algas.

Papildu atvaļinājuma pabalsta apmēru un izmaksas noteikumus arī nosaka darba devējs. Šāds pabalsts, piemēram, var būt gan darbinieka mēnešalgas apmērā, gan piesaistīts konkrētai summai, piemēram, vienai minimālajai algai vai citādi.