Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 8. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma attiecības īpašnieka maiņas gadījumā: “Ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.” Vai norādītais pants attiecas tikai uz iepriekšējā īpašnieka noslēgtajiem dzīvojamās telpas īres līgumiem vai arī uz visu iepriekšējo īpašnieku noslēgtajiem dzīvojamās telpas īres līgumiem? Jo mums situācija tāda, ka izsolē nopirkts īpašums, kur gan zemesgrāmatā, gan izsoles īpašuma novērtējumā nav apgrūtinājumu, ka būtu īpašums izīrēts vai kā citādi apgrūtināts, un parādnieks arī nedzīvo tajā, bet tiesu izpildītājs nevar ieviest to valdījumā, jo īpašumā dzīvo citas personas, taču līgums tām personām ir nevis ar parādnieku (iepriekšējo dzīvokļa īpašnieku), bet, teiksim tā, ar pirmreizējo dzīvokļa īpašnieku, kas bijis 90. gados, jo pa vidu bijusi vēl viena īpašnieku maiņa. Kā rīkoties šajā situācijā? Saprotam, ka vienoties nesanāks un būs jāvēršas tiesā, lai tiktu galā ar šo situāciju, jo nosolītais īpašums ir vienīgais, kurā varam dzīvot. Ar kādu prasību būs jāvēršas tiesā: par īres līguma pārtraukšanu ar pirmreizējo īpašuma īpašnieku? Vai tas vispār ir spēkā, ja nav noslēgts ar iepriekšējo īpašnieku? Vai arī tiesā jāvēršas ar prasību par telpu patvarīgu aizņemšanu (likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 44. pants)? Dzīvojamo telpu patvarīgas aizņemšanas sekas: “Personas, kas patvarīgi (bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas) aizņēmušas dzīvojamās telpas, izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzenot visus zaudējumus, kas saistīti ar telpu nelikumīgu aizņemšanu un izlikšanu no tām.” Saprotam, ka ir daudz fiktīvu īres līgumu utt., kas uzrodas pēc izsolēm, taču kā ir, ja tas īres līgums nav noslēgts ar iepriekšējo īpašnieku (parādnieku), bet pirmreizējo īpašnieku? Vai parādniekam nebija pienākums informēt tiesu izpildītāju, kas pārdeva viņa īpašumu izsolē, noteiktajā termiņā par nekustamā īpašuma apgrūtinājumu? Un vai pašiem īrniekiem, kas, izrādās, zināja, ka īpašumu pārdod izsolē, ka mainās nekustamā īpašuma īpašnieks, nevajadzēja 90. gadu īres līgumu ierakstīt zemesgrāmatā vai kaut kur reģistrēt, lai viņi varētu tur dzīvot netraucēti uz īres līguma pamata, to zinātu tiesu izpildītājs un neizveidotos šāda situācija? Paldies! Gaidīsim atbildi!
Konkrētajā situācijā varam sniegt vispārīgu atbildi.
Teorētiski, ja puses (parādnieks un īrnieki) klusējot ir piekritušas, ka īres tiesiskās attiecības turpinās, tad līgums varētu būtu uzskatāms par pusēm saistošu.
Tiesu izpildītājs var veikt ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, ievērojot Civilprocesa likumā norādīto kārtību. Tiesu izpildītājs nevar izlikt, aizskart īpašumā dzīvojošo īrnieku tiesības.
Grūti atbildēt, ar kādu prasību konkrētajā situācijā jums būtu jāvēršas tiesā. Primāri būtu jāvērtē, vai ir vai nav spēkā šis īres līgums, kas noslēgts ar kādu no iepriekšējiem īpašniekiem.
Civilprocesa likuma 601. panta ceturtā daļa nosaka: parādniekam ir pienākums tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā paziņot par nekustamā īpašuma faktisko valdītāju un pārvaldnieku, ja tāds ir, kā arī par visiem attiecībā uz šo nekustamo īpašumu noslēgtajiem nomas, īres un citiem nekustamo īpašumu apgrūtinošiem līgumiem, iesniedzot minēto līgumu kopijas, vienlaikus uzrādot to oriģinālus.
Minētā prasība ir vērsta uz pilnīgāku informācijas iegūšanu par nekustamo īpašumu. Tomēr praksē ļoti bieži šo prasību ignorē. Par īres līguma reģistrāciju varam norādīt, ka pašreizējais normatīvais regulējums neparedz pusēm pienākumu īres līgumu reģistrēt zemesgrāmatā. Tā ir pušu brīva izvēle.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
