Jautājumā prasīts, vai attiecīgajā gadījumā var sodīt par pārvietošanos bez tehniskās apskates un/vai bez īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas.

Ceļu satiksmes likuma 71. panta pirmajā daļā paredzēta atbildība “par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate”. Lai konstatētu administratīvo pārkāpumu, nepieciešams konstatēt, ka tiek izmantots transportlīdzeklis, kuram nav veikta valsts tehniskā apskate, un ka, braucot par servitūta ceļu, jūs piedalāties ceļu satiksmē.

Ceļu satiksmes legāldefinīcija ir noteikta Ceļu satiksmes likuma pirmā panta piektajā punktā: “ceļu satiksme ir attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem”. Lai saprastu, vai braukšana pa servitūta ceļu, arī ir pārvietošanās pa ceļiem, jāvērtē, vai servitūta ceļš varētu tikt uzskatīts par ceļu Ceļu satiksmes likuma izpratnē.

Ceļa definīcija noteikta Ceļu satiksmes likuma 1. panta 3. punktā. Labu skaidrojumu ir sniegusi Zemgales apgabaltiesa Jelgavā 2020. gada 12. marta spriedumā lietā Nr. 173005920: “[..] “ceļš” ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves nomales, sadalošās joslas un saliņas). Iekavās norādītais ir tikai ceļa piemēru uzskaitījums, kas nav izsmeļošs.” Cita starpā spriedumā ietverts secinājums: “Arī CSDD pieguļošā teritorija atbilst ceļa definīcijai, jo tā ir izbūvēta teritorija, kura paredzēta satiksmei un kas nodrošina piebraukšanu pie CSDD ēkas un tiek izmantota arī stāvēšanai. Līdz ar to šajā teritorijā notiek transportlīdzekļu kustība, kas atzīstama par satiksmi, teritorija ir paredzēta, lai transportlīdzekļi pa to pārvietotos, kā arī varētu tos tur novietot stāvēšanai.” Līdz ar to tiesa ļoti plaši iztulkojusi terminu ceļš un ceļu satiksme.

Lai arī tiesas argumentācijai, iespējams, varētu piekrist, jāatceras, ka spriedumā vērtēta braukšana par tādu teritoriju, kuru var lietot katrs satiksmes dalībnieks. Savukārt jautājumā minētais ceļa servitūts, visticamāk, tiek izmantots, lai piebrauktu pie atsevišķām privātmājām, un ir privātīpašums. Ja ceļš nav nodots publiskai lietošanai, tad nevajadzētu rasties situācijām, ka pārvietošanās pa to varētu tikt uzskatīta par piedalīšanos ceļu satiksmē, jo braukšana pa to ir pielīdzināma transportlīdzekļa vadīšanai savā pagalmā.

Pirms 2003. gada 8. jūlijā pieņemtajiem grozījumiem ceļu satiksmes negadījums bija tikai tāds, kurš noticis ceļu satiksmē. Pēc tam likums tika papildināts ar daļu: “kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, noticis negadījums, kurā iesaistīts transportlīdzeklis”. Tomēr, nepiedaloties ceļu satiksmē, nav obligāti jāapdrošina transportlīdzeklis, un par neapdrošināšanu neviens nevar tikt sodīts. Tas noteikts Ceļu satiksmes likuma 71. panta otrajā daļā: “Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana [..].”

Lai iegūtu precīzu un faktiskajai situācijai atbilstošu atbildi uz šo jautājumu, jūs varat vērsties ar iesniegumu Valsts policijā. Tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā noteiktas Administratīvā procesa likuma 98. panta pirmajā daļā.

Ja sods jau ir uzlikts, tad jāņem vērā, ka administratīvo sodu ceļu satiksmē var pārsūdzēt tikai 10 dienu laikā. Tāpēc, ja nepiekrītat lēmumam par administratīvā soda uzlikšanu, citreiz rekomendēju vērsties pēc juridiskās palīdzības vai arī pašam apstrīdēt lēmumu, negaidot termiņa notecējumu.