Labdien! Ar draugu neesmu precējusies, taču mums ir kopīgs bērns (2 gadi). Šķiroties nevaram sadalīt, ar ko bērns dzīvos, jo uzskatu, ka māte ir prioritāte un bērnam ir jādzīvo ar māti, neiebilstu pret tēva saskarsmes tiesībām. Pagaidām dzīvojam kopā, bet februārī notiks tiesa par to, kur būs bērna dzīvesvieta, jo tēvs uzstāj, ka vēlas, lai bērns dzīvotu pie viņa un mātei būtu saskarsmes tiesības. Kā būtu pareizāk rīkoties, lai tiesa lemtu par labu mātei? Kas ir tie galvenie nosacījumi? Un cik liela ir iespēja, ka šī tiesa nenostrādās mātes labā? Pieminēšu, ka māte ir adekvāta, nelieto alkoholu, viņai ir dzīvesvieta, kurai diemžēl nepieciešams remonts, un šobrīd viņa ir bezdarbnieka statusā.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada tiesu prakses apkopojuma “Par tiesu praksi strīdu izskatīšanā par aizgādības (kopīgas, atsevišķas, ikdienas) un saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem bērnam” trešajā lapā ir rakstīts: “Tiesību aktos noteiktais kritērijs, izšķirot strīdu par bērna ikdienas aizgādību, arī par tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu, ir bērna intereses, jo likumā nav noteiktas kaut kādas priekšrocības vienam vai otram vecākam. Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda un jāizvērtē arī vecāku objektīvās iespējas nodrošināt bērna pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamos apstākļus, vecāku subjektīvās iespējas (personiskās īpašības, viņu spēja audzināt bērnu, vecāku pienākuma izpratne, morālā stāja, veselības stāvoklis un citas iespējas) un bērna subjektīvā attieksme pret vecākiem (pieķeršanās tiem, vēlēšanās dzīvot kopā ar vienu vai otru vecāku un citi apstākļi).”
Saskaņā ar Bērnu tiesību konvencijas 3. panta 1. punktu visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm.
Un saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmo daļu tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.
Viena vai otra vecāka dzimums bērna dzīvesvietas noteikšanas procesā primāri nedod viņam kādu priekšrocību. Nosakot bērna dzīvesvietu pie viena no vecākiem, prioritāri ir jāņem vērā bērna intereses.
Tātad tiesai jāvadās no bērna vislabāko interešu principa, kā arī jāvērtē vecāku objektīvās iespējas nodrošināt nepieciešamos apstākļus bērna pilnvērtīgai attīstībai, vecāku subjektīvās iespējas un bērna subjektīvo attieksmi pret vecākiem.
Kā rakstīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada tiesu prakses apkopojuma “Par tiesu praksi strīdu izskatīšanā par aizgādības (kopīgas, atsevišķas, ikdienas) un saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem bērnam” 21. lpp.: “[..] ANO Ģenerālās asamblejas pasludinātās Bērnu tiesību deklarācijas 6. principu, kas noteic, ka mazgadīgs bērns nav atšķirams no savas mātes, izņemot gadījumus, kad uz to spiež sevišķi apstākļi. Minētais princips nav imperatīvs un paredz izņēmumus, kā arī, Senāta ieskatā, dod mātei priekšrocības tiesības tikai tad, ja vecāku objektīvās iespējas nodrošināt nepieciešamos apstākļus bērna pilnvērtīgai attīstībai, vecāku subjektīvās iespējas un bērna subjektīvā attieksme pret vecākiem ir līdzīga vai pilnīgi vienāda.”
Iepriekš minētais nozīmē: ja abi vecāki līdzvērtīgi labi var nodrošināt apstākļus bērna pilnvērtīgai attīstībai, vecāku subjektīvās iespējas un bērna subjektīvā attieksme pret vecākiem ir līdzīga vai absolūti vienāda, tad var tikt piemērots ANO Ģenerālās asamblejas Bērnu tiesību deklarācijas 6. princips.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
