Ņemot vērā jautājumā norādīto informāciju, ir iespējams sniegt tikai vispārīgu atbildi.

Civilprocesa likuma 560. panta normas nosaka gadījumus, kad tiesu izpildītājam ir pienākums apturēt izpildes lietvedību:

• Tiesu izpildītājs aptur izpildes lietvedību, ja:

1) fiziskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) parādniekam ar tiesas spriedumu ierobežota rīcībspēja tādā apjomā, kādā notiek izpildes lietvedība;

3) Augstākā tiesa rīcības sēdē pieņēmusi lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu;

4) institūcijas vai amatpersonas lēmuma izpilde ir apturama saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu;

5) tiesa vai tiesnesis pieņēmis lēmumu par saistības piespiedu izpildīšanas apturēšanu (406. un 406.¹⁰ pants);

6) tiesa pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpildes apturēšanu (644.² pants);

7) parādniekam ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai pieņemts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā;

8) parādniekam pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

9) lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai lietā, kas izriet no aizgādības tiesībām, bāriņtiesai nav iespējams noskaidrot bērna dienas režīmu vai bērnu nav iespējams sastapt;

10) akts par nolēmuma nepildīšanu lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām, nosūtīts bāriņtiesai.