Vai darba devējs drīkst obligāti pieprasīt darbiniekam ieslēgt videokameru attālināto sanāksmju laikā, vai tā tomēr ir darbinieka brīva izvēle? Piemēram, vai nepieciešama darbinieka piekrišana, lai viņa fotoattēlus varētu publicēt uzņēmuma informācijas sistēmās? Problēma tajā, ka darba devējs nekādi nespēj nodrošināt to, ka attālināto sanāksmju laikā netiek veikta neatkarīga ekrāna uzņemšana, fotografēšana, ierakstīšana (piemēram, uzņemts ekrānšāviņš).
Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 5. pantā noteiktajiem datu apstrādes pamatprincipiem katrai fizisko personu datu apstrādei ir nepieciešams mērķis un tiesiskais pamats. Kā tas izriet no jautājuma, darba devējs darba tiesisko attiecību nodrošināšanai konferenču organizēšanas nolūkā izmanto distancēto saziņas veidu, kuras laikā tiek veikta darbinieku sejas attēla un balss fiksācija. Lai īstenotu minēto nolūku – organizētu sapulci, sanāksmi, semināru u. c. –, nav nepieciešama darbinieka sejas attēla nepārtraukta novērošana, t. i., minēto mērķi var sasniegt, apstrādājot datus mazākā apjomā (neveicot sejas attēla fiksēšanu). Tādējādi apstrādājamo datu minimizēšanas nolūkā katrs darbinieks var brīvi izvēlēties, vai sanāksmju laikā lietot videokameru vai aprobežoties tikai ar balss (audio) datu apmaiņu. Ja darba devējs uzstāj uz obligātu videokameras izmantošanu sanāksmju laikā, tad šāds pieprasījums viņam noteikti būtu jāpamato.
Ņemot vērā jautājumā izteikto argumentu, ka darba devējs nevar nodrošināt to, ka darba devējs neveiks datu apstrādi, kas nav savietojama ar noteikto mērķi, kā arī nenodrošina nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos drošības pasākumus sanāksmju organizēšanas procesā (distancēti), šāda prasība būs uzskatāma par nesamērīgu iejaukšanos darbinieku privātumā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!