LV portāls
Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Esmu 1. grupas invalīds ar smagiem kustību traucējumiem (30 gadi). Tēvs neieguldīja manā un brāļu labklājībā un bieži bija emocionāli vardarbīgs pret māti un mani, pret māti arī pāris reizes fiziski. Viņš ir spēcīgs, palīdz man apsēsties vai nogulties, jo māte to nevar, un viņš, to zinot, manipulē un draud, piemēram, neļauj tikties ar draudzeni vai radiem, pamet mūs uz 2 dienām vai mēnesi, lai māte pamokās, mātei arī ļoti slikta veselība. Vai tēvam ir pienākums palīdzēt arī pēc manas pilngadības sasniegšanas? Ja māte pārtrauktu šīs vardarbīgās attiecības, vai tēvam būtu pienākums maksāt uzturlīdzekļus pilngadīgam dēlam invalīdam?
Civillikuma 179. panta pirmajā daļā noteikts vecāku pienākums uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Likumdevējs nav noteicis precīzu laiku, ar kuru vecākiem beidzas uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākums. Ja kādu iemeslu dēļ (jūsu gadījumā – bērna invaliditātes dēļ) bērns nespēj strādāt un sevi apgādāt, vecāku pienākums uzturēt savu bērnu turpinās arī pēc pilngadības iestāšanās. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.
Tātad likums vecāku pienākumu apgādāt savu bērnu neierobežo ar bērna pilngadību, bet ar laiku, kad bērns var sevi apgādāt. Nevienā tiesību normā nav noteikts atbrīvojums no šīm rūpēm vecākam, kura bērnam ir noteikta smaga invaliditāte.
Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
