Nomira vīrs. Esmu sieva. Mums ir nepilngadīgs bērns. Mantojumā palicis dzīvoklis, kurā dzīvojam, bet tad uzrodas bērns no citas laulības (pilngadīgs), kurš pretendē uz mantojumu. Šis bērns nekad nav interesējies par tēvu, nav īpašumu pat redzējis, nav nekad pat bijis ciemos, nav devis ne centa. Vai šis cilvēks vispār ir tiesīgs saņemt mantojuma daļu? Jo, ja viņš saņems daļu no mantojuma, tad viņš dabūs daļu no dzīvokļa. Vai ir kādas iespējas, kā aizstāvēt savu īpašumu pret šādu gadījumu? Kā rīkoties?
Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušajam vai par mirušu izsludinātajam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā, kā tas skaidrots Civillikuma (turpmāk – CL) 382. pantā.
Ja vīrs neatstāja testamentu, tad mantošana notiek pēc likuma. Pēc likumiskās mantošanas noteikumiem jūs, jūsu nepilngadīgais bērns un bērns, “kurš uzradās”, var mantot vienādās daļās. Katram mantiniekiem pienākas trešā daļa no mantojuma. Ja nepilngadīgais bērns nepieņems mantojumu, tad jūs un otrs vīra bērns dalīsiet mantojumu uz pusēm. Ar testamentu šo daļu varēja neapstrīdami samazināt līdz vienai sestajai daļai.
Visiem vīra bērniem ir tiesības saņemt mantojumu, ja vien viņi nav pienācīgā kārtā atstumti no mantojuma ar pēdējās gribas izteikumu, piemēram, testamentu. Atbilstoši CL 715. panta noteikumiem jūs mantojumu varat saņemt mantojumā nedalītu (piemēram, katram mantiniekam saņemot vienādas domājamās daļas no īpašuma), var arī pieprasīt mantojuma dalīšanu. Mantojuma dalīšanas kārtība noteikta CL 731.–740. pantā, kas, visticamāk, dabā varētu izpausties tā, ka vīra bērns pieprasītu jums atpirkt daļu īpašuma.
Neatkarīgi no tā, ka īpašums reģistrēts tikai uz vīra vārda, ir svarīgi izvērtēt, vai īpašums netika iegādāts jūsu laulības laikā, par jūsu kopīgajiem līdzekļiem vai ar otra laulātā līdzdalību. Ja, piemēram, vīrs ir pelnījis naudu, lai nopirktu dzīvokli, bet jūs tikmēr audzinājāt bērnu un rūpējāties par mājokli, tad, visticamāk, ir uzskatāms, ka dzīvoklis iegādāts ar otra laulātā līdzdalību atbilstoši CL 89. panta noteikumiem. Par abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā līdzdalību iegūta manta ir laulāto kopīgā manta. To var noteikt, tikai zinot apstākļus, kādos īpašums ir iegūts īpašumā: iespējams, dzīvoklis var būt iegūts arī tādā veidā, ka tas ir uzskatāms par laulātā atsevišķo mantu (skatīt CL 91. panta noteikumus).
Ja īpašums ir laulāto kopīgā manta, tad jāraugās uz noteikumiem, kas regulē situāciju, kurā mantojuma masas sastāvā ietilpst laulāto kopīgā manta. CL 397.1 panta noteikumi nosaka: ja mantojuma masas sastāvā ietilpst laulāto kopīga manta, kas nav reģistrēta kā laulāto kopīga manta, tad laulātais savu laulātā kopīgās mantas daļu var prasīt izdalīt saskaņā ar 89. panta otrās daļas un 109. panta otrās daļas noteikumiem. Ja mantinieks ceļ iebildumus par laulātā kopīgās mantas daļas izdalīšanu no mantojuma masas, laulātā kopīgās mantas daļa ir izdalāma prasības kārtībā. Praksē laulāto kopīgās mantas izdalīšana var izpausties kā kopīpašuma daļu nodošana uz īpašumu. Laulāto kopīgās mantas esamības gadījumā ir jāņem vērā Notariāta likuma XIII nodaļas noteikumi, jāvēršas ar iesniegumu pie zvērināta notāra un jānorāda, ka laulātā mantas daļu laulātā kopmantā.
Rekomendēju vērsties pie ģimenes un mantojumu tiesību jurista, lai rastu šai situācijai atbilstošāko risinājumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!