Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 551 “Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi” 4. punkts paredz, ka par uzskaites punktu reģistrāciju amatpersona atsevišķu lēmumu nepieņem. Uzskaites punktus reģistrē automātiski dienā, kad stājas spēkā lēmums par administratīvā soda piemērošanu un tas kļuvis neapstrīdams. Informāciju par administratīvā soda piemērošanu transportlīdzekļa vadītājam transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistram tiešsaistes datu pārraides režīmā nodod no Sodu reģistra.

Minēto MK noteikumu 12. punkts paredz, ka transportlīdzekļa vadītājam piemēro šādus ietekmēšanas līdzekļus:

• ja iegūto uzskaites punktu skaits sasniedzis četrus – rakstisku brīdinājumu;
• ja iegūto uzskaites punktu skaits sasniedzis astoņus – apmācības kursus (semināru) ceļu satiksmes drošības jautājumos un transportlīdzekļa drošas vadīšanas jautājumos vai braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbības;
• ja iegūto uzskaites punktu skaits sasniedzis 10, transportlīdzekļa vadītājam, kura vadītāja stāžs ir mazāks par diviem gadiem (turpmāk – jaunais vadītājs), – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz vienu gadu;
• ja iegūto uzskaites punktu skaits sasniedzis 12 – eksāmenu ceļu satiksmes drošības jautājumos un transportlīdzekļu vadīšanas iemaņu pārbaudi (turpmāk – eksāmeni);
• ja iegūto uzskaites punktu skaits sasniedzis 16 – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz vienu gadu.

Proti, ja transportlīdzekļa vadītāja iegūto uzskaites punktu skaits sasniedzis četrus, viņam nosūta paziņojumu par iegūto uzskaites punktu skaitu un aicinājumu turpmāk nepieļaut ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpumus.

Amatpersonai lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu nav pienākums norādīt arī piemērojamo ietekmēšanas līdzekli. Proti, pārkāpumu uzskaites punktu sistēma ir ietekmēšanas līdzeklis, nevis administratīvais sods.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (AAL) 153. pantu lēmumā par soda piemērošanu jānorāda:

• administratīvā pārkāpuma lietas numurs, kā arī jāietver optiski mašīnlasāms attēls, kurā iekodēts administratīvā pārkāpuma lietas numurs;
• amatpersonas vārds, uzvārds, iestāde, kuru tā pārstāv, un amats (ja administratīvā pārkāpuma lietu izskatījusi koleģiālā iestāde – koleģiālās iestādes sastāvs);
• administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas vieta un datums;
• ziņas par procesa dalībniekiem un viņu pārstāvjiem un aizstāvjiem (ja tādi ir);
• datums, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu;
• ziņas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem;
• lietā iegūtie pierādījumi;
• lēmuma pieņemšanas tiesiskais pamats, tai skaitā tiesību norma, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu;
• administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā konstatētie atbildību mīkstinošie vai pastiprinošie apstākļi;
• personai piemērotais sods;
• kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt;
• rīcība ar izņemtajām mantām un dokumentiem;
• informācija par piedzenamo procesuālo izdevumu apmēru;
• naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņš;
• informācija par to, ka naudas soda nesamaksas gadījumā nolēmums par sodu tiks nodots piespiedu izpildei.

Šajā gadījumā lēmuma pieņemšanas tiesiskais pamats (tai skaitā tiesību norma), kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu, ir Ceļu satiksmes likuma 52. panta pirmā daļa:

“Par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam, vai par braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, piemēro naudas sodu velosipēda vadītājam triju naudas soda vienību apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no sešām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām (30–140 eiro).”

Savukārt saskaņā ar MK noteikumu Nr. 551 1. pielikuma 5. punktu par CSL 52. panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu tiek piešķirti 4 pārkāpumu uzskaites punkti.