Saskaņā ar Civilprocesa likuma 238.¹ panta pirmo daļu pēc puses lūguma tiesa vai tiesnesis var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai laulības neesamību nosaka bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdod vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus.

Tātad persona var lūgt tiesu pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu noteikt uzturlīdzekļus bērnam (pagaidu lēmums).

Saskaņā ar Civillikuma 179. panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar savām spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.

Tas nozīmē, ka uzturlīdzekļu apmērs nosakāms, balstoties uz konkrētā bērna reālajām vajadzībām un katra vecāka spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tātad, ja persona vēršas tiesā un lūdz tiesu piedzīt uzturlīdzekļus, tad personai ir jānorāda uzturlīdzekļu apjoms un jāpierāda tie fakti, uz kuru pamata persona lūdz tiesu apmierināt šo viņas prasījumu. Pierādījumi var būt: pušu un trešo personu paskaidrojumi (ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi), liecinieku liecības, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi, eksperta atzinums, institūcijas atzinums.

Rakstveida pierādījumi lietā par uzturlīdzekļiem var būt, piemēram, dokumenti, kas apliecina izdevumus bērna vajadzībām. Rakstveida pierādījumi, kas apliecina vecāka materiālo stāvokli, var būt: informācija no zemesgrāmatas par personai piederošiem nekustamiem īpašumiem, informācija par personai piederošām kapitāldaļām uzņēmumos utt. Ja ir pierādījumi, kurus viena puse objektīvi nevar iegūt par otru pusi (piemēram, puses konta izdrukas), tad uz motivēta lūguma pamata var lūgt, lai tos izprasa tiesa.

Civillietās darbojas sacīkstes princips. Tas nozīmē, ka puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā (saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu). Civilprocesa likuma 10. panta otrajā daļānoteikts: sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Tātad katra puse savā izraudzītajā apjomā iesniedz tiesā pierādījumus vai lūdz tiesu tos izprasīt, sniedz paskaidrojumus utt., realizējot savas procesuālās tiesības.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 239. panta pirmo daļu laulības šķiršanas vai neesamības lietā tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus, it īpaši tādu jautājumu izšķiršanai, kas skar bērna intereses.

Bet tas neatceļ sacīkstes principu un prasītāja tiesības un pienākumu pierādīt un iesniegt pierādījumus.

Par tiesas rīcību, saņemot prasības pieteikumu par laulības šķiršanu un uzturlīdzekļu piedziņu: saskaņā ar Civilprocesa likuma 131. panta pirmo daļu pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis desmit dienu laikā, bet pēc šā likuma 644.⁷ vai 644.¹⁷ pantā minētā pieteikuma saņemšanas ne vēlāk kā nākamajā dienā pieņem lēmumu:

1) par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

3) par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

Tāpat jums ir tiesības saņemt individuālu konsultāciju (kas balstīta uz jūsu konkrētās situācijas analīzi) pie jurista vai zvērināta advokāta, kurš praktizē ģimenes tiesību jomā.