Paternitāte var tikt noteikta: 1) ar pieņēmumu, ka bērna tēvs ir bērna mātes vīrs; 2) ar brīvprātīgu paternitātes atzīšanu; 3) paternitāti nosakot tiesas ceļā.

Saskaņā ar Civillikuma 154. pantu, ja bērna izcelšanās no tēva nav konstatējama atbilstoši šā likuma 146. panta noteikumiem vai tiesa atzinusi, ka bērns nav cēlies no viņa mātes vīra, tad bērna izcelšanās no tēva pamatojas uz brīvprātīgu paternitātes atzīšanu vai tās noteikšanu tiesas ceļā.

Tātad, ja paternitāte nav konstatēta atbilstoši Civillikuma 146. pantam (paternitātes pieņēmums), tad tā var būt atzīta brīvprātīgi vai noteikta tiesas ceļā.

Par paternitātes brīvprātīgu atzīšanu: saskaņā ar Civillikuma 155. panta pirmo daļu paternitātes atzīšana notiek, ja bērna tēvs un māte personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums. Paternitātes atzīšana noformējama ar ierakstu dzimšanas reģistrā. Saskaņā ar šā panta otro daļu iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt, reģistrējot bērna dzimšanu, kā arī pēc tam, kad bērna dzimšana reģistrēta, vai jau pirms bērna dzimšanas.

Saskaņā ar Civillikuma 155. panta astoto daļu paternitāti var atzīt arī tad, ja bērna māte, bērna mātes vīrs vai bērna mātes bijušais vīrs un bērna bioloģiskais tēvs personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums.

Savukārt prasību paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt bērna māte vai bērna aizbildnis, bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu (saskaņā ar Civillikuma 158. panta pirmo daļu).

Par paternitātes noteikšanu, tostarp atzīšanu, jūs varat izlasīt portālā publicētajā atbildē par paternitāti “Paternitātes noteikšana”.

Par iesnieguma iesniegšanu dzimtsarakstu nodaļā, atzīstot paternitāti, maksa nav paredzēta.

Ja paternitāte tiek noteikta tiesas ceļā, tad, iesniedzot prasības pieteikumu, ir jāmaksā tiesāšanas izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 4. punktu par katru prasības pieteikumu (sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā) maksājama valsts nodeva šādā apmērā: par citām prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē: 70 eiro.

Iesniedzot prasības pieteikumu, ir jāapmaksā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kuru apmēru varat noteikt saskaņā ar vietnē www.tiesas.lv publicēto informāciju.

Saskaņā ar Civillikuma 157. panta otro daļu, izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šādu faktu.

Piemēram, persona var lūgt tiesu uzaicināt lieciniekus. Par katru liecinieku ir jāmaksā kancelejas nodeva EUR 5 – saskaņā ar Civilprocesa likuma 38. panta pirmās daļas 5. punktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti: prasītāji – prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam, kā arī prasībās par paternitātes noteikšanu, ja prasība celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam.

Tātad, ja persona iesniedz prasības pieteikumu par paternitātes noteikšanu un uzturlīdzekļu piedziņu (ja bērns atrodas šīs personas ikdienas aizgādībā), tad šī persona ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Valsts nodeva par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta.

Tātad, vēršoties tiesā, persona apmaksā tiesāšanas izdevumus patstāvīgi, bet lietas pozitīva iznākuma gadījumā tiesa tai piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Par saskarsmi ar bērnu – saskaņā ar Civillikuma 181. panta otro daļu katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem. Un saskaņā ar Civillikuma 182. panta pirmo daļu strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu.