Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu “par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā”. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 382. pantu “mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušajam vai par mirušu izsludinātajam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju”.

Ja lietā nav atklāta mantojuma lieta (kā tas izriet no jautājuma) un neviens nav pieteicies minēto īpašumu mantot, tad šobrīd šāds īpašums ir atzīstams par bezsaimnieka mantu.

Lai darījumam (īres līguma noslēgšana) būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesībspēja un rīcībspēja šā darījuma taisīšanai; pretējā gadījumā darījums nav spēkā. Tādējādi nekustamo īpašumu ir tiesīgs izīrēt vai iznomāt tā īpašnieks. Īpašnieka nāves gadījumā īres līgumu varētu slēgt arī tiesību un saistību pārņēmēji (mantinieki). Tādējādi šādā darījumā (mājas izīrēšanā) trūkst attiecīgās personas (izīrētāja) tiesībspējas, t. i., tā nav tiesīga rīkoties ar minēto īpašumu, arī to izīrēt.