Ja uzskatāt, ka bērna dzimšanas apliecībā tēva vietā ir norādīta cita persona (kas nav bērna bioloģiskais tēvs), tad tiesas ceļā ir iespējams noteikt paternitāti.

 Saskaņā ar Civillikuma 157. pantu paternitāti tiesa nosaka, ja dzimtsarakstu nodaļai nav iesniegts kopīgs iesniegums par paternitātes atzīšanu vai pastāv šā likuma 155. pantā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā. Izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šādu faktu.

Sākumā ir jāsaprot, vai ieraksts par tēvu bērna dzimšanas apliecībā ir izdarīts, pamatojoties uz paternitātes pieņēmumu (par tēvu ierakstīts bērna mātes vīrs) vai pamatojoties uz paternitātes atzīšanu – kad vīrietis brīvprātīgi atzīst bērnu par savu.

Jāatzīmē, ka dzimšanas apliecībā nevar būt vairāki ieraksti par bērna tēvu (gan esošais, gan ieraksts, kas izdarīts, pamatojoties ar paternitātes noteikšanu tiesas ceļā). Un saskaņā ar Civilprocesa likuma 249. panta ceturto daļu prasījumus par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu un paternitātes noteikšanu var apvienot.

Tātad, paternitāti nosakot tiesas ceļā, vienlaikus attiecīgi ir jāapstrīd paternitātes pieņēmums.

Par paternitātes noteikšanu tiesas ceļā jūs varat izlasīt portālā publicētajā skaidrojumā.

Par to, kā ir iespējams noteikt paternitāti, ja bioloģiskais tēvs ir miris, bet ir zināmi radinieki no tēva puses, jūs varat izlasīt portālā publicētajā atbildē.

Lai saņemtu individuālo konsultāciju un lai sagatavotu prasības pieteikumu tiesai, iesakām vērsties pie jurista vai zvērināta advokāta, kas darbojas ģimenes tiesību jomā.

Cits variants: ja bērna dzimšanas apliecībā ir norādīti dati par bērna tēvu – reāli eksistējošu personu (vārds, uzvārds, personas kods), jūs uz motivēta iesnieguma pamata varat pieprasīt informāciju no Iedzīvotāju reģistra par šo personu (piemēram, personas deklarētās dzīvesvietas adresi, lai sazinātos ar viņu), vēršoties ar iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 19. pantu fiziskās un juridiskās personas var saņemt reģistra informāciju par citu personu uz motivēta iesnieguma pamata. Iesniegumā var nenorādīt motivāciju, ja tiek pieprasītas ziņas par citas personas rīcībspēju. Saskaņā ar šā likuma 17. pantu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pārvalde, attiecīgās pašvaldības un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs savas kompetences ietvaros izsniedz reģistrā iekļautās ziņas.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 130 “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība” 8. punktu pieprasījumā norāda:

8.1. ziņu pieprasītāja vārdu (vārdus), uzvārdu un personas kodu (juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas kodu Nodokļu maksātāju reģistrā);

8.2. dzīvesvietas adresi (juridiskai personai – juridisko adresi);

8.3. nepieciešamo ziņu apjomu un izsniegšanas veidu;

8.4. pieprasot ziņas par citu personu:

8.4.1. pamatojumu ziņu saņemšanas nepieciešamībai un pievieno to apliecinošu dokumentu vai tā kopiju;

8.4.2. ziņu izmantošanas mērķi, ja likumā nav noteikta cita kārtība;

8.4.3. datus, pēc kuriem var identificēt personu.

Gatavojot motivētu iesniegumu jeb pieprasījumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 130 8. punktā noteiktajam), aprakstiet savu situāciju un pievienojiet pielikumā dokumentus (dzimšanas apliecības kopiju, kurā norādīti personas dati, par kuru pieprasāt informāciju u.c. jūsu rīcībā esošus attiecīgus dokumentus).

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 17.¹ pantu par informācijas saņemšanu no reģistra maksājama valsts nodeva. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus, kā arī gadījumus, kādos valsts nodevu neatmaksā.